Zemgales apgabaltiesā Jelgavā un Aizkrauklē pavisam strādā 15 tiesnešu, no viņiem Aizkrauklē — seši. Pagājušajā nedēļā vadīju vairākas tiesas sēdes, taču dažas no tām nācās atlikt.
Aizkraukles tiesu namā vēl pagājušajā gadā izskatījām krimināllietas arī kā pirmās instances tiesa, bet tagad — tikai pārsūdzētās lietas. Līdz ar to slodze pieaugs rajonu tiesām. Tomēr procesu paātrina tas, ka daļu lietu var izskatīt rakstveidā, tiesas sēdi nerīkojot. Darbu atvieglo arī audioiekārtu izmantošana — ar tām ierakstām visu tiesas dalībnieku runāto.
Aizkrauklē saņemam Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas rajona tiesās pārsūdzētās lietas. Pēdējos gados to skaits arvien pieaug, un daudzas ir saistītas ar zādzībām, kā arī ar automašīnas vadīšanu dzērumā un bez vadītāja apliecības.
Jelgavā esmu diezgan reti. Man kā tiesas priekšsēdētāja vietniekam jāizskata sūdzības, jākārto organizatoriski jautājumi, jāseko līdzi lietu nozīmēšanai tiesnešiem, un tas notiek elektroniski.
Vieglāk būtu strādāt, ja likumi nemainītos, tomēr laiku pa laikam Saeima tajos veic grozījumus, un mums visam jāseko līdzi. Latviešu valodā rakstītajos likumos bieži vien teikumi ir izveidoti ļoti sarežģīti, un tos var izprast dažādi. Parasti likumdevējs nenorāda, kādēļ ir veikti grozījumi un kāds ir to mērķis. Reizēm grozījumus pieņem sasteigti, pēdējā brīdī. Tāpēc regulāri piedalāmies mācībās Rīgā, Tiesnešu mācību centrā, lai gūtu likumu skaidrojumu. Vērtīgi ir tiesu prakses apkopojumi. Tiesu administrācija mums tos, tāpat kā likumu krājumus, cenšas nodrošināt.
Tiesnešu darbs nav viegls. Kādreiz apdrošināja gan tiesnešus, gan darbiniekus, krīzes gados — tikai tiesnešus, bet tagad Tiesu administrācija nolēmusi atkal apdrošināt gan tiesnešu, gan tiesu darbinieku veselību.
Latvijas tiesnešu ētikas komisija darbojas kopš 2008. gada, un tās priekšsēdētāja pienākumus es pildu jau otro sasaukumu jeb otro četrgadi. Komisija kopā pulcējas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Palīdzam tiesnešiem risināt jautājumus, kas saistīti ar ētikas kodeksa normām, sniedzam atzinumu, vai tiesneša rīcībā nav bijis rupja ētikas normu pārkāpuma. Šajā laikā esam konstatējuši vienu rupju ētikas pārkāpumu — kāda tiesnese darbnespējas lapu izmantoja, lai dotos braucienā ārpus valsts. Par sodu lemj tiesnešu disciplinārkolēģija. Visbiežāk jāizskata jautājumi par pieteiktajiem tiesnešu noraidījumiem — vai viņi drīkst izskatīt konkrēto lietu.
Pagājušajā nedēļā, barikāžu 22. gadadienā, pie Saeimas un citviet Latvijā dega ugunskuri. Barikāžu laiks ir jāatceras katru gadu — tā ir mūsu vēsture, cilvēku pieredze, bijušo mēs vairs negribētu piedzīvot.
Savdabīgām “barikādēm” gatavojas Baltijas valstu zemnieki — jaunai “Baltijas ceļa” akcijai, no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai aizdedzinot siena kaudzes un tā protestējot pret netaisnīgajiem platību maksājumiem. Akcijas organizatori tik radikālus līdzekļus izvēlas pasaules uzmanības piesaistīšanai. Ja Latvijas reģionos šajā bargajā ziemā nepietrūks barības mājlopiem, tad tas pat būtu labāk nekā kūlas dedzināšana. Varbūt zemniekiem no iepriekšējiem gadiem ir sapelējis siens, ko lopi vairs neēd, pie reizes varētu no tā atbrīvoties. Ir arī alternatīva — iekurt ugunskurus. Vislabāk būtu šo akciju apvienot ar apkārtnes sakopšanas talku. Ikvienai rīcībai ir kādas paliekošas pēdas — arī šī akcija varētu ietekmēt taisnīgāku platību maksājumu sadali.
Daudzi aizkrauklieši ir nepatīkami pārsteigti par lielajiem apkures rēķiniem. Iedzīvotāju pieprasīto padziļināto “Aizkraukles siltuma” auditu vērtēju neviennozīmīgi — parasti nav dūmu bez uguns. Lai kliedētu iedzīvotāju šaubas, audits būtu jāveic, tad mēs uzzinātu, vai aizkraukliešu aizdomām, pār-metumiem ir pamats. Audits, iespējams, arī parādītu, kā varētu strādāt labāk. Bet varbūt “Aizkraukles siltums” pēc audita tiktu “reabilitēts”.
Ministru vai nozīmīgu valsts amatpersonu demisija notiek laiku pa laikam, un pagājušajā nedēļā no amata atkāpās satiksmes ministrs Aivis Ronis. Politiķi ne vienmēr atklāj un plašsaziņas līdzekļi ne vienmēr atspoguļo demisijas patiesos iemeslus. Lai tos izprastu, būtu rūpīgi jāseko līdzi visām ministru un citu amatpersonu gaitām, darbībām, izteikumiem. Nez vai ministrs šoreiz lēmumu pieņēma viens pats — lai gan bezpartijisks, viņš tomēr ir politiska figūra, saistīta ar politiskajām norisēm, procesiem. Palikt amatā vai to atstāt — tā nekad nebūs vienīgi ministra vēlme. Parasti visu lasīto un dzirdēto informāciju par kādu cilvēku vai procesu vērtēju piesardzīgi — kamēr nav uzklausīta otra puse vai citi viedokļi, secinājumus neizdaru. Viedokļus caurstrāvo subjektīvs skatījums, un patiesība ir kaut kur pa vidu. Mani vairāk interesē galarezultāts, un to, kāda ir patiesība, parāda laiks.
Nerimst diskusijas par eiro ieviešanu. Tas ir neizbēgami, un dzīve kļūs dārgāka, jo tirgotājiem būs kārdinājums eirocentus noapaļot uz augšu. Dažam vilšanos varētu sagādāt arī kāds aizmirsts un pēkšņi atrasts naudaspods ar latiem. Jauno naudu Latvijā tomēr vajadzētu saukt par eiro, nevis euro, jo mēs taču nesakām — Europa.
Esam ieguvuši jaunu Valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu. Ingunai Sudrabai amats jāatstāj divu nostrādāto termiņu dēļ, bet varbūt tā ir pat labi — ja amats ir uz mūžu, cilvēks var “ierūsēt”, apaugt ar rutīnu. Ingunai Sudrabai tagad būs jauni izaicinājumi, un tikpat labi viņa varētu strādāt arī premjeres vai prezidentes amatā.
Pagājušajā nedēļā daudzus pārsteidza septiņkārtējā daudzdienu velobrauciena “Tour de France” uzvarētāja Lensa Ārmstronga atzīšanās, ka viņš visus šos titulus ir izcīnījis ar dopinga palīdzību, lai gan tas viņa vairāk nekā 600 analīzēs nekad nav atklāts. Viņš mums nezināmu apsvērumu dēļ ir atklājis patiesību par iekļūšanu “dopinga slazdā”, problēmu sportā, riteņbraukšanas kultūru. Viņa atzīšanās mīkstina atbildību, un tādas problēmas, iespējams, ir arī citos sportaveidos.
Prieks, ka Latvijas skeletonisti Martins un Tomass Dukuri sestdien Austrijā izcīnīja pirmo un trešo vietu pasaules kausa astotajā posmā un reizē arī Eiropas čempionātā. Gribas ticēt, ka latvieši, gūdami uzvaras un kļūstot par daudzkārtējiem pasaules čempioniem, nekad dopingu nelietos un tādos skandālos neiekļūs.
Šī ziema ir labvēlīga sportošanai. Man patīk slidot, tomēr laika tam atliek reti, un priekšroku dodu mākslīgajam ledum. Kādreiz slidoju Aizkraukles ledushallē, un gada pēdējā darbdienā mums, tiesas darbiniekiem, bija tradīcija tajā slidot visiem kopīgi. Tagad retu reizi aizbraucu paslidot Ogres ledushallē.
