Pagājušajā gadā likvidēja “Latvijas Krājbanku” (LK), un Aizkrauklē kļuva vēl par vienu bankas filiāli mazāk. Diemžēl arī citas bankas neizvērš savu darbību reģionos. Līdz ar to darbavietu banku sektorā strādājošajiem ir mazāk. Kādas ir iespējas atrast darbu specialitātē bijušajiem “Latvijas Krājbankas” Aizkraukles filiāles darbiniekiem? To jautāju tās kādreizējai vadītājai Valentīnai Geršebekai.
— Vai darbiniekiem izdevies atrast citu darbu?
— Diemžēl neviens no sešiem Aizkraukles filiāles darbiniekiem nestrādā banku jomā. Pēc filiāles slēgšanas citu darbu nevienam nepiedāvāja. Iespējams, tāpēc, ka banku sektors reģionos samazinās un iestādes pāriet uz elektroniskajiem pārskaitījumiem, rēķina izdevumus un ieņēmumus. Arī Rīgā nav vienkārši atrast darbu, jo vadītāju tik daudz nevajag, un arī citas darba vietas banku sektorā ir aizņemtas. Pati šobrīd vadu apdrošināšanas kompānijas “BTA” klientu apkalpošanas centru Aizkrauklē.
— Kādas grūtības, samazinot banku darbību reģionos, izjūt klienti?
— Slikti tas, ka bankomātu kļuvis mazāk, un cilvēkiem dažkārt ir problēmas izņemt skaidru naudu. Lai gan būtībā vajadzētu būt vairāk, ja kādā vietā vairs nav filiāles vai klientu apkalpošanas centra. Tomēr ir pretēji. Ja kāda banka savu darbību pilsētā beidz, tās bankomāta vairs nav, bet citos skaidras naudas dažkārt nepietiek, īpaši brīvdienās, arī pati to esmu izjutusi.
— Varbūt tiešām mūsdienās visu var nokārtot elektroniski un bankas filiāle nav vajadzīga?
— Domāju, ka vajag gan, jo cilvēkam nepieciešama konsultācija, ko ne vienmēr var saņemt pa tālruni vai izlasīt internetā. Vajadzīga iespēja klientam vērsties tieši pie darbinieka.
— Vai nožēlojat, ka nav iespēju pilnvērtīgi izmantot zināšanas un pieredzi?
— Protams, jo zināšanas patiesi iegūtas pamatīgas. Daļu no tām varu veiksmīgi izmantot arī šajā darbā. Man ir maģistres grāds ekonomikā. Pēdējā laikā “Krājbankā” bija izstrādāti ļoti labi produkti. Tā ka ir lietas, pie kurām citām bankām vēl jāpiestrādā.
— Kāda jūs esat kā citas bankas kliente?
— Noteikti zinoša. Ja gribu kaut ko noskaidrot, daudz jautāju. Tāpēc darbiniekam bankā jābūt kompetentam.
— Vai cilvēki kļūst izglītotāki finanšu jomā?
— Katrā ziņā. Kad sāku strādāt bankā, ieviesa norēķinu kartes, un cilvēkiem sākumā bija grūti tās pieņemt, saprast, kā ar tām rīkoties. Tagad ikviens pats vairāk izglītojas, un arī bankās apmāca dažādas iedzīvotāju grupas, kā lietot internetbanku un izmantot citus pakalpojumus. Iedzīvotāji ir sapratuši, ka nav ērti nēsāt līdzi skaidru naudu.
— Kādas ir izjūtas, raugoties uz bijušās darbavietas ēku?
— Lasīju, ka tur iecerēts atvērt spēļu zāli. Galvenais, lai ēka būtu apsaimniekota un cilvēkiem ir darba vietas.
