Aizvadītā gada nogalē Latvijā mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par 8,7%, tas ir straujākais kāpums Eiropas Savienībā (ES) — liecina Eiropas statistikas biroja “Eurostat” apkopotie dati.
Ievērojams kāpums mazum-tirdzniecībā novērots arī Beļģijā (+4,5%), Igaunijā (+4,3%) un Rumānijā (+3,1%), bet Lietuvā mazumtirdzniecības apjoms palielinājies par 2%.
Straujākais mazumtirdzniecības kritums šajā periodā novērots Grieķijā. Parādu krīzes skartajā valstī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā samazinājās par 9,6%. No visām ES dalībvalstīm, par kurām iegūstama informācija, mazumtirdzniecības apjoms novembrī pieauga desmit, bet samazinājās 11 valstīs. Kopumā ES valstīs mazumtirdzniecība samazinājās par 1,3%, bet eirozonā — par 2,6%.
Par reālajām tendencēm mūsu valsts tirdzniecības nozarē stāsta Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
— Statistikas dati liecina, ka pērn lielākais mazumtirdzniecības pieaugums Eiropas Savienībā ir bijis tieši Latvijā. Varat piekrist?
— Grūti pateikt, kāda situācija šajā jomā ir citās Eiropas valstīs, bet droši var teikt, ka pie mums mazumtirdzniecības kāpums ir bijis stipri vien relatīvs, pieticīgs, tikai nedaudz pārsniedzot inflācijas procentu. Katrā ziņā situāciju pie mums nevar salīdzināt, piemēram, ar ASV, kur ir bijis ļoti liels tirdzniecības uzrāviens. Vienkārši ir iespējams, ka pārējās Eiropas valstīs patēriņš jau ir augsts un ekonomikas bremzēšanas gados kritums nav bijis tik liels kā šeit. Latvijas gadījumā nevar runāt pat par būtisku tirdzniecības apjomu pieauguma dinamiku — tam vienkārši nav pamata.
— Kāpēc?
— Viss ir atkarīgs no iedzīvotāju pirktspējas, un tā neaug īpaši strauji. Tajā pašā laikā lielas naudassummas apgroza finanšu pakalpojumu sektorā. Piemēram, mazie kredīti tiek izsniegti ar ļoti augstām procentlikmēm, sasniedzot pat 360% un “noēdot” cilvēkiem ienākumus. Valstij tomēr vajadzētu regulēt šo jautājumu, nosakot maksimālās kredītprocentu likmes, lai aizsargātu patērētājus. Jāņem vērā, ka daudzi cilvēki reklāmas kampaņas ietekmē nepadomā, cik lieli īsti ir patēriņa kredīta procenti.
— Runa ir par tā dēvētajiem mikrokredītiem?
— Principā par visiem nefinanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā kreditēšanas pakalpojumus.
— Tirdzniecības pieaugums Latvijā bijis vērojams vairāk attiecībā uz pārtikas vai arī rūpniecības precēm?
— Šī attīstība ir vienmērīga. Rūpniecības preču tirdzniecības pieaugums ir vērojams, jo cilvēki vairākus gadus nepirka ilgstošās lietošanas preces, un tagad ir pienācis laiks daudzas no tām nomainīt. Tāpat arī šāda veida preces ir kļuvušas relatīvi lētākas, bet ar īsāku kalpošanas periodu.
— Tā tiek veicināts patēriņš rūpniecības preču jomā?
— Diemžēl tā ir viena no tendencēm, turklāt visā pasaulē — radīt mantu, kas kalpotu īsāku laika posmu, lai cilvēki to biežāk pirktu.
— Kādas redzat tirdzniecības pieauguma tendences Latvijā attiecībā uz šo gadu?
— Domājams, ka būs vērojams neliels kāpums. Iespējams, gada beigās būs noteiktas izmaiņas saistībā ar gaidāmo eiro ieviešanu Latvijā. Vai nu cilvēki pietaupīs naudu, lai būtu droši, ka tās viņiem pietiks pēc pārejas uz eiro, vai arī gluži pretēji — centīsies par latiem vēl pēdējā brīdī nopirkt to, ko varbūt varētu iegādāties nākamajā gadā, maksājot ar eiro. Daudz kas šajā jomā atkarīgs no tā, kāds gada beigās būs izveidojies cilvēku noskaņojums.
— Ja eiro Latvijā tiešām tiks ieviests 2014. gadā, kā tas var ietekmēt patērētāju paradumus?
— Īpaši šie paradumi nemainīsies. Iespējams, cilvēki salīdzinās cenas, lai redzētu, kādas tās ir kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Taču izmaiņas nekādas lielās nebūs.
— Lielāko satraukumu sabiedrībā ir radījis iespējamais cenu kāpums pēc Latvijas pievienošanās eirozonai.
— Tas ir pilnīgs absurds! Neviens tirgotājs vai patērētājs psiholoģiski nav gatavs cenu kāpumam. Skaidrs, ka jākompensē būs izmaksas, kas saistītas ar eiro ieviešanu. Samazinot, piemēram, PVN pārtikai, par ko šobrīd tiek runāts, šis izmaksu kāpums tiktu kompensēts. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kā valdība šajā brīdī izturēsies pret tautu. Veiksmīgas darbības rezultātā pāreja no vienas valūtas uz otru būs mazāk sāpīga. Domāju, ka mūsu valsts šādu kompensējošo mehānismu var atļauties, lai atvieglotu eiro ieviešanu. To varētu darīt, arī, piemēram, palielinot cilvēku ienākumus, ko varētu izdarīt, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par vēl vienu procentpunktu.
— Ekonomikas ministrija ir paziņojusi par cenu monitorēšanu valstī pirms Latvijas iestāšanās eirozonā. Ko šāds solis reāli varētu dot? Kādu praktisko labumu?
— Saistībā ar eiro ieviešanu tā ir nelietderīga naudas izšķiešana. Cenu monitorēšanu tirgotāji līdz šim ir veikuši uz sava rēķina, bet tas neko daudz nenosaka. Jāņem vērā, ka Eiropas Centrālā banka savās rekomendācijās ir pateikusi — pāreja uz jaunajām cenām nenotiek automātiski, bet gan ievērojot noteiktus tirgus darbības principus. Jautājums ir par vidējo piecenojumu, nevis cenu katrai precei.
