Pirms kāda laikā interneta vietnē ss.lv bija ievietots sludinājums par apmēram 50 hektāru liela Zalves mācītājmuižas zemesgabala pārdošanu kopā ar baznīcas drupām. Vai tiešām kāds pārdod zemi kopā ar dievnamu, kuru zalvieši savlaik jau sāka atjaunot?
Krīze aptur
ieceres
Draudzes mācītājs Aldis Pavlovičs un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš stāsta, ka viss ir mazliet citādi nekā to atspoguļoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto“.
Kādreiz iniciatīvas grupa vēlējusies dievnamu atjaunot, tika rīkotas talkas un koncerti. Ziedojumos savākts 3700 latu, lielākā ziedotāja bija ārzemju latviete Velta Auzāns. Izstrādāts pat dievnama atjaunošanas tehniskais projekts, un toreizējā Aizkraukles rajona padomes būvvalde to apstiprināja. Taču sākās krīze, un process apstājās. Lielāko daļu naudas draudze bija iztērējusi tehniskā projekta izstrādei, un kontā palika tikai 700 latu. “Iniciatīvas grupa sprieda, ko darīt ar atlikušo naudu, varbūt to atdot Neretas baznīcai? Tomēr naudu paturējām. Vēlāk 400 latu izlietojām baznīcas teritorijas iežogošanai un sakopšanai. Pārsteidza iedzīvotāju dažādā attieksme — vieni kopa, citi postīja, bija salauztas durvis, kāds teritoriju bija izrakņājis un meklējis dārglietas. Tagad draudzes kontā vēl ir 300 latu,” stāsta Aldis Pavlovičs.
Celtni kabatā
neieliks
“Ar draudzes ziņu Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvalde Zalves mācītājmuižas zemi, kurā ir tikai viena veca ēka, gribēja pārdot, lai iegūtu līdzekļus mācītāju atalgojuma fondam, bet baznīcas drupas un zemesgabalu apmēram hektāra platībā, uz kura ir baznīca, bija plānots paturēt draudzes īpašumā,” stāsta Aldis Pavlovičs.
Romāns Ganiņš skaidro, ka pieteicās kāda firma, kura pieder Šveices pilsonim. “Kad pārdodamo zemes platību apskatījām dabā, Šveices pilsonis ieraudzīja arī baznīcas drupas, un viņam iedegās acis — vai nevarot pārdot zemi par to pašu cenu kopā ar šo baznīcu, viņš to atjaunošot un nodošot draudzei lietošanā. Tas mums bija liels pārsteigums. Apzinājāmies, ka baznīcas atjaunošanai vajag ļoti lielus līdzekļus, kādu mums nav. Noslēdzām servitūta līgumu, kas nosaka — hektāru liels zemesgabals ar baznīcas drupām pēc dievnama atjaunošanas paliks mūsu lietošanā. Zemi pārdevām apmēram par 60 tūkstošiem latu.”
“Šveices pilsonis apņēmās par saviem līdzekļiem baznīcu atjaunot piecu gadu laikā. Mēs darījumam piekritām, jo baznīcu jau nevar ielikt kabatā un aizvest uz Šveici,” teic Aldis Pavlovičs.
Mākleris kļūdās
Romāns Ganiņš: “Šveices pilsoņa firmai esam pārdevuši arī Vecpiebalgas mācītājmuižas zemi, un viņa pārstāvji tur nodarbojas ar lopkopību. Šveicietis izteica vēlmi vairāk darboties Vecpiebalgas pusē un nolēma zemi Zalvē pārdot. Portālā ss.lv bija ievietots baznīcas fotoattēls un sludinājums, ka pārdod Zalves mācītājmuižu, un tas arī piesaistīja “De facto” uzmanību. Diemžēl raidījuma veidotāji nevēlējās gaidīt, kamēr mēs noskaidrosim, vai Šveices pilsonis patiešām pārdod arī baznīcas drupas, un radīja sensāciju, ka Zalvē zemi pārdod kopā ar dievnamu. Izrādījās, mākleris kaut ko bija sajaucis un internetā ievietojis dievnama drupu foto ar sludinājumu, ka Zalvē pārdod zemi ar visām drupām. Bet kurš gan gribēs pirkt zemi, ja viņam ir jāatjauno arī baznīca? Tā bija māklera kļūda, pēc tam ievietoja atkārtotu sludinājumu, ka pārdod tikai zemi. Šveices pilsonis joprojām apgalvo, ka vēlas baznīcu atjaunot, lai to atkal nodotu draudzei. Viņš dzīvo Šveicē, uz Latviju atbrauc dažas reizes gadā. Šovasar viņš plāno ierasties Latvijā, tikties ar mums un šo jautājumu pārrunāt.”
