Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) piespriedusi Latvijai maksāt 5000 eiro (3514 latu) lielu morālo kompensāciju kādam vīrietim, kurš sūdzējās par tiesībām uz taisnīgu tiesu, liecina ECT mājaslapā pieejamais spriedums.
Sūdzības iesniedzējs Gints Baltiņš, kurš 2005.gada oktobrī Latvijā tika notiesāts par pastiprinošos apstākļos neatļauti iegūtām narkotiskajām vielām un nodomu vēlāk tās pārdot, apgalvoja, ka viņš noziegumu veicis, jo uz to kūdījis policijas slepenais aģents. Turklāt viņš arī ir pārliecināts, ka viņa notiesāšana tika balstīta tikai uz pierādījumiem, kas gūti no slepenām darbībām, un policijas slepenā aģenta pirmstiesas liecībām. 1970.gadā dzimušajam vīrietim tolaik tika piespriests nosacīts cietumsods.
ECT atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sesto pantu par tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu un nolēma, ka Latvijai jāizmaksā vīrietim 5000 eiro liela morālā kompensācija. ECT spriedumā norāda, ka Latvijas tiesas nav pietiekami ņēmušas vērā vīrieša musināšanu uz noziegumu, uz ko norādījis pats sūdzības iesniedzējs.
Turklāt Strasbūras tiesa norāda, ka vispiemērotākais veids, kā labot esošo situāciju, būtu lietas otrreizēja izskatīšana saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sestā panta pirmās daļas prasībām.
Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā aģentūru LETA informēja, ka, izvērtējot sūdzību pēc būtības, ECT atsevišķi izdalīja provokācijas saturisko un procesuālo aspektu. Vērtējot provokācijas saturisko aspektu, tiesa atzīmēja, ka, lai gan iesniedzējs iepriekš bija tiesāts par narkotisku vielu glabāšanu, tomēr lietas materiālos nav norādes par viņa iepriekšējām sodāmībām saistībā ar narkotisko vielu tirdzniecību.
Tādēļ tiesa noraidīja Latvijas valdības iebildumu, ka tiesībsargājošajām iestādēm bija pamats uzskatīt, ka iesniedzējs nosacīti piespriestā soda izciešanas laikā nodarbojas ar narkotisko vielu tirdzniecību. Tāpat tiesa uzskatīja, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieka rīcība, katru reizi no iesniedzēja iegādājoties aizvien lielāku narkotisko vielu daudzumu, radīja zināmas šaubas, vai šāda rīcība nav pārkāpusi provokācijas robežas.
Rezultātā Strasbūras tiesa secināja, ka iesniedzēja apgalvojumi par iespējamo provokāciju bija pietiekami ticami un nacionālajām tiesām krimināllietas iztiesāšanas laikā bija jāizvērtē, vai nav notikusi provokācija.
ECT atzīmēja, ka prokurora lēmums, ar kuru tika akceptēti operatīvie eksperimenti, bija slepens un nebija pievienots kriminālprocesa materiāliem, starp kuriem bija tikai izziņa par akcepta izsniegšanas datumu. Iztiesāšanas laikā pirmās instances tiesa, atbildot uz iesniedzēja sūdzību, norādīja, ka visi iegūtie pierādījumi ir pieņemami no kriminālprocesa viedokļa.
Savukārt apelācijas instance, atbildot uz iesniedzēja sūdzību par iespējamo provokāciju, norādīja, ka šāda sūdzība ir saistīta ar iesniedzēja aizstāvības stratēģiju nolūkā apšaubīt pierādījumu pieņemamību un izvairīties no kriminālatbildības.
Savukārt Augstākās tiesas Senāts norādīja, ka vēl pirms operatīvo eksperimentu veikšanas tiesībsargājošo iestāžu rīcībā bijusi informācija, kas ļāva turēt iesniedzēju aizdomās par narkotiku tirdzniecību. ECT atzīmēja, ka no kriminālprocesa materiāliem nebija redzams tas, kādā veidā Augstākās tiesas Senāts nonāca pie šāda secinājuma.
Tiesa arī norādīja: lai gan nacionālajām tiesām bija iespējams iepazīties ar slepenajiem operatīvo lietu materiāliem, no kriminālprocesa materiāliem nevar secināt, ka tiesas būtu mēģinājušas to darīt. ECT uzsvēra, ka, izvērtējot sūdzības par iespējamu provokācijas gadījumu, tiesām ir jābalstās uz pārbaudītiem materiāliem, nevis tikai tiem, kurus ir iesniegusi apsūdzības puse.
Pārējās vīrieša sūdzības tika noraidītas kā nepamatotas. Baltiņš vēlējās saņemt 42 686 eiro (29 999 latu) lielu materiālo kompensāciju un 300 000 eiro (210 841 latu) lielu morālo kompensāciju. Tāpat viņš vēlējās saņemt vairāk nekā 1,3 miljonu eiro (0,91 miljona lata) lielu tiesāšanās izdevumu kompensāciju.
