Ar malku piekrauta patrepe var būt gan veiksmīgs interjera risinājums, gan sadzīves noteikta nepieciešamība kurināmā novietošanai, gan ugunsnelaimes perēklis. Lai kādi būtu malkas lietošanas iemesli, ugunsdrošības speciālisti iesaka ievērot drošību.
“Siena, kurai katrs grib pieskarties,” no bērza pagalēm veidoto sienu raksturo restorāna “Medus” vadītājs Uldis Romaņenko. Bērza pagalītes kopā sastiprinātas ar stieplītēm. Ja pagale žūst, kalst un de-
formē sienu, to var pavilkt uz āru un vietā ielikt citu.
Bērza pagalēs ir kaut kas vilinošs, pārliecinājušies tās saimnieki. Siena izveidota pirms vairākiem gadiem, taču koka smarža telpās joprojām ir jūtama — pārliecināts U. Romaņenko. Sienā paredzēta vieta, kur novietot viesu drēbes, un sienā ir durvis. Dzīvās uguns restorāna telpās nav, taču malkas siena rada sajūtu, ka tuvumā kuras krāsns.
Sīkumi, kas atvieglo sadzīvi
Vēlme pēc dzīvās uguns bieži ir iemesls, kādēļ cilvēki nolemj iegādāties kamīnu. “Pieniņš ir, katliņš ir, vēl tik malka jāgādā,” šādi secina cilvēki, kuri piepildījuši sapni par kamīnu. “Cilvēki saprot, ka nepieciešami arī kamīna piederumi. Tie nepieciešami ērtībai un drošībai,” skaidro SIA “Agni” vadītājs Hārdijs Parādnieks.
Tie nav tikai interjera priekšmeti. Garie sērkociņi nepieciešami, lai neapdedzinātu rokas — piemēru nosauc apkures ierīču speciālists. Arī krāsns kruķis, lāpstiņa pelnu izgrābšanai un paliktnis, kur izgrābt pelnus, nepieciešami ērtībai un drošībai.
Jārēķinās ar skaidām un pelniem — ēnas pusi dzīvajai ugunij nosauc H. Parādnieks. Malkas grozs, kura iekšpuse izklāta ar piemērotu materiālu, paglābs no skaidām mājokļa grīdu. Taču pie kurtuves skaidas būs tik un tā, no tām pilnībā izvairīties nav iespējams.
Praktiskuma robežas pāraug individuāli gatavoti piederumi krāsnij un kamīnam — atzīst kalējs Vilis Dravenieks. “Kalpos mūžīgi.” Tie nodrošinās apziņu, ka ir radīti tikai vienā eksemplārā. “Daudzi tādus neatļaujas, taču ik pa laikam kādam ir pēc tiem interese,” pastāsta kalējs.
“Cena,” iemeslu, kāpēc tos izvēlas retāk, nosauc H. Parādnieks. “Turīgi cilvēki un dāvināšanai,” kas izvēlas metāla kalumus — norāda apkures ierīču speciālists.
Ko vislabāk kurināt?
Kamīnā par kurināmo nedrīkst izmantot sadzīves atkritumus — plastmasas pudeles un citus materiālus, kuri kurināšanas laikā izdala palielinātu dūmgāzu un kvēpu daudzumu. “Vislabāk deg cieta, labi izžuvusi koksne. Kurinot mitru malku, strauji pazeminās siltumatdeve un intensīvas kondensācijas rezultātā ātri aizkvēpst stikli un dūmvads,” stāsta H. Parādnieks.Viņš iesaka izvairīties no skujkoku malkas. “Priedes un egles malkā iekļautās sveķu ligzdas kurināšanas laikā sprakšķ un var izraisīt ugunsnelaimi,” skaidro apkures ierīču speciālists.
Nevienam apkures veidam nav piemērota slapja malka. Tai ir maza siltumatdeve, turklāt tā piesārņo dūmvadus. Vispiemērotākā ir lapukoku malka.
“Nekādā gadījumā nestimulēt malkas aizdegšanos ar dažādiem degošiem šķidrumiem, izņemot speciālos iekuršanas līdzekļus,” dod padomu speciālists. Turklāt kurtuvi nevajag pielikt pilnu ar malku, bet atstāt tai brīvu telpu. It īpaši tas ir svarīgi, ja uzbūvēta jauna krāsns vai kamīns un nav pieredzes kurināšanā.
Kļūdas visu laiku
atkārtojas
Lai kādi būtu interjera risinājumi, neaizmirst par drošību! Šāds ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka palīdzes Ingas Veteres ieteikums. Viņa novērojusi, ka no cilvēku labklājības ir atkarīga attieksme pret drošību apkures sezonas laikā. Katru gadu, sākot apkures sezonu, palielinās ugunsnelaimju skaits, un kļūdas visbiežāk ir vienas un tās pašas. Pirmā — slapja malka tiek žāvēta pārāk tuvu plītij vai pat nolikta uz plīts virsmas. Otrā kļūda — blakus kurtuvei tiek glabāta malka ilgākam laikam. “Tas notiek gadījumos, kad radinieki palīdz sanest malku saviem vecajiem tuviniekiem. Tiek sanests kurināmais vairākām dienām vai pat nedēļai. To novieto pārāk tuvu atklātai liesmai, un rezultātā izceļas ugunsgrēks,” pastāsta I. Vetere. Trešā kļūda — sagādātas pārāk garas pagales, un to gali sniedzas ārā no kurtuves. Nākamais, par ko cilvēki aizmirst parūpēties, — noklāt plīts vai krāsns priekšu ar nedegošu materiālu. “Visu šo kļūdu ķēdīti var noslēgt ar dūmu detektoru. Daudziem cilvēkiem ir radies priekšstats, ka tas ir kaut kas dārgs. Taču lētākais dūmu detektors maksā aptuveni piecus latus. Ja cilvēks nevar to pielikt pie griestiem, var vismaz uzlikt uz sekcijas. Tas nepieciešams, lai novērstu vistraģiskākos ugunsgrēkus, kas parasti notiek naktī. Miegā cilvēks nepamana dūmus un uguni. Kad iedarbojas detektors, vismaz paspēj pats izglābties no liesmām,” skaidro I. Vetere.
