Ārsti ceļ trauksmi par Latvijā reti sastopamu slimību — akromegāliju. Ar tās priekšvēstnešiem tiek iepazīstināti ģimenes ārsti un citi speciālisti, par to organizētas konferences un izglītojoši semināri. Kas ir šī biedējošā slimība, kā tā izpaužas, un vai to iespējams izārstēt?
Akromegālija ir hroniska un progresējoša slimība, kad cilvēka organismā pastiprināti veidojas augšanas hormoni un viņš turpina augt. Tas var būt bīstami, jo straujā augšana izraisa neproporcionāla skeleta veidošanos, iekšējo orgānu un audu pāraugšanu, kā arī citus veselības traucējumus. Vizuāli tas ir cilvēks ar lielu augumu, degunu, zodu, plaukstām, pēdām, izteiktu uzacu loku, biezu ādu un rupju balsi.
Pasaulē garākais akromegālijas slimnieks bija amerikānis Roberts Peršings Vodlovs, kura mūža ilgums bija vien 22 gadi, garums — 2,72 metri, apavu izmērs — 66, svars — 223 kilogrami.
Pasaulē daudzi cilvēki sirgst ar šo slimību. Latvijā varētu būt aptuveni 300 akromegālijas slimnieku. Neviļus prātā nāk labsirdīgais cilvēkveidojums Šreks, kas, ja vien dzīvotu civilizētajā pasaulē, arī, visticamāk, slimotu ar šo kaiti. Tieši šis animācijas tēls radīts, iedvesmojoties no konkrēta akromegālijas slimnieka Maurīcija Tilleta, kurš pagājušā gadsimta sākumā bija profesionāls franču cīkstonis.
Uzreiz var nepamanīt
Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēdētāja Ilze Konrāde skaidro, ka agrīnie akromegālijas simptomi ir neproporcionālas plaukstas un pēdas, piemēram, gredzens kļuvis par šauru, nepieciešami lielāki apavi. Izmaiņas izskatā notiek lēni un pakāpeniski vairāku gadu laikā, līdz ar to radinieki tās var nepamanīt, jo pie tām pierod. Slimo tikai pieaugušie. Ar laiku slimniekam veidojas izspīlētas acis, uz priekšu izvirzās apakšžoklis, palielinās deguns un ausis, zobu starpas, āda kļūst bieza. Cilvēks izskatās vecāks, balss kļūst rupjāka, sievieti šīs izmaiņas dara vīrišķīgāku. Gandrīz visiem akromegālijas slimniekiem konstatē emocionālu nestabilitāti. Ārējā izskata izmaiņu dēļ viņi saskaras ar sociālo atstumtību darbā un privātajā dzīvē, kas būtiski samazina dzīves kvalitāti un izraisa depresiju. 80 procentu pacientu sūdzas par pastiprinātu svīšanu. Slimībai progresējot, deformējas lielās locītavas, īpaši gūžas kauli, var pasliktināties redze. Nereti pievienojas paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts.
Slimo arī Latvijā
Latvijā nav vienota akromegālijas slimnieku reģistra, taču, pēc endokrinologu datiem, uzskaitē ir aptuveni 80 cilvēku ar šo diagnozi — stāsta I. Konrāde. Sākotnēji simptomi nav tik izteikti, tāpēc patiesais viņu skaits varētu būt pat trīs reizes augstāks un sniegties pāri 300 — piebilst ārste.
Stacionāra “Gaiļezers” Endokrinoloģijas nodaļas en-
dokrino-
logs Ingvars Rasa uzsver — pasaules dati liecina, ka no viena miljona iedzīvotāju ar akromegāliju saslimst vidēji 60 — 80, taču pēdējo gadu statistika rāda, ka atdažās valstīs šie rādītāji ir pat divas reizes augstāki. Katru gadu jaunu pacientu skaits aug vidēji par desmit gadījumiem. Tā ir reta slimība, kas visā pasaulē tiek diagnosticēta novēloti. No pirmajiem simptomiem līdz diagnozes noteikšanai paiet vidēji seši līdz desmit gadi. Visbiežāk pacientam tiek ārstētas pavadošās slimības, nevis pamata kaite. Blakus slimības mēdz būt dažādi audzēji, sirds un asinsvadu kaites, cukura diabēts un elpceļu slimības.
Neiztur sirds
Baisā slimība mūžu samazina par apmēram desmit gadiem, bet mirstības risku paaugstina divarpus reižu, turklāt salīdzinoši augsta ir priekšlaicīga mirstība — 30 procentu gadījumu.
88 procentos gadījumu neārstēts ar akromegāliju sirgstošais nomirst no sirds un asinsvadu slimībām, nesasniedzot pat 60 gadu vecumu. Viņiem daudz biežāk attīstās arī onkoloģiskās slimības. Cukura diabēts tiek diagnosticēts par 40 procentiem biežāk nekā vidēji citiem slimniekiem. Analizējot akromegālijas slimnieku nāves iemeslus, konstatēts, ka vairāk nekā puse miruši no sirds un asinsvadu kaitēm, 25 procentos nāves iemesls bijis plaušu slimību komplikācijas, bet 15 procentiem — ļaundabīgi audzēji.
Var ārstēt
Laikus un adekvāti ārstējot, lielākā daļa izpausmju var mazināties vai pat izzust pavisam — skaidro I. Konrāde. Akromegālijai ir vairākas ārstēšanas iespējas: ķirurģiskā, medikamentozā un staru terapija. Ārstēšanas terapijas galvenais mērķis ir augšanas hormona normalizēšana asinīs, lai novērstu akromegālijas izraisītās komplikācijas un samazinātu paaugstinātās mirstības riskus. Ja slimībai raksturīgās izmaiņas tiek pamanītas paziņu, darbabiedru vai radinieku izskatā, nevajadzētu būt vienaldzīgiem — nebūs nepieklājīgi ieteikt apmeklēt ārstu un veikt izmeklēšanu.
Tomēr visbiežāk slimība tiek atklāta novēloti, kad to var tikai apārstēt, mazinot simptomus. Lielākajai daļai pacientu diagnozes noteikšanas brīdī jau ir būtiskas komplikācijas, ko izdodas novērst tikai daļēji. Tādēļ savlaicīgai diagnostikai ir būtiska nozīme tālākajā ārstēšanā un komplikāciju profilaksē.
