Televīzijas skatītāji šoruden LNT šovā “Dziedošās ģimenes” vairākus mēnešus varēja vērot sirsnīgus, jautrus, atraktīvus muzikālos priekšnesumus. Jau šova sākumā Baumaņu ģimene no Aizkraukles novada bija viena no skatītāju iecienītākajām, un iegūtā otrā vieta ir apliecinājums ģimenes talantam, izdomas bagātībai un spējai saprasties gan uz skatuves, gan sadzīvē. Par šovā iegūto otro vietu Baumaņu ģimene dāvanā no LNT saņēma 1000 latu sadzīves tehnikas iegādei.
Cīņa par dziesmām
Dziedošo ģimeņu šova pēdējā raidījumā aizkrauklieši izvēlējās dziedāt žūrijas locekļa komponista Mārtiņa Brauna sacerēto “Dziesmu par spēli”, kas tautā plašāk pazīstama ar nosaukumu “Dvēselīte”. “Bija gan bažas, vai komponistam patiks,” atklāj Imants Baumanis. “Tā bija uzdrošināšanās, bet mēs domājām, ka spēsim to paveikt. Es ļoti gribēju šo emocionālo darbu, jo tā ir manas jaunības dziesma. Meita Iveta gan sākumā bija pret, tomēr pārliecināju viņu. Dziesmu izvēlē vienprātības nekad nebija, parasti skaņdarbu izvēles cīņā uzvarēja Iveta, vēl vienā gan es ņēmu virsroku, izvēlējos dziesmu “Vēja māte”.”
Paldies meitai!
Par to, ka šovā jāpiedalās, ģimeni pārliecināja jaunākā meita Iveta. “Sākumā mēs visi pretojāmies — kam mums tas vajadzīgs?” stāsta Imants. “Sapratām, ka šovs — tas ir liels pienākums, ka tas nav viegli — nepieciešama gan nauda, gan laiks. Beigu beigās Iveta tomēr mūs piespieda, un paldies viņai par to. Iveta lielākoties arī veidoja visus priekšnesumus. Piektdienās pārradusies no Rīgas, sāka mūsu, pārējo, “dresēšanu”, nelikās mierā, kamēr “neizspieda” maksimālo. Es runāju pretī, sakot, ko tad grib no tautas muzikanta?”
Kopš šova sākuma ģimenes ierastā ikdiena mainījās. “Ik trešdienu devāmies uz Rīgu, uz pirmo mēģinājumu,” stāsta aizkrauklietis. “Sagatavojām tā saucamo formu — dziesmas “melnrakstu”, ieskicējām, kā to dziedāsim, kāds būs aranžējums, salikums. Svētdienas rītā dziesmu divreiz izdziedājām studijā.”
Adrenalīns vajadzīgs
Liels “lampu drudzis” bijis pirms katra uznāciena, kā nu ne — to radīja gan skatītāji, kas koncertu vēroja klātienē, gan kameras un līdz ar to tūkstošiem cilvēku pie televizoru ekrāniem. “Tā ir milzīga atbildība,” saka Imants. “Tomēr šāds adrenalīns nepieciešams ikvienam muzikantam. Satraukums ir tikai mirkli pirms, tiklīdz atskan pirmie akordi, iedziļinies dziesmā, priekšnesumā, tas norimst, aizplūst un var koncentrēties, lai maksimāli labi nodziedātu.” Vai pirms dziedāšanas bija kāds rituāls? Iveta no jogas esot aizguvusi paņēmienu, kā no uztraukuma var atbrīvoties ar īpašu plaukstu uzsitienu. Pirms katras tiešraides tas tika izmantots. Tiesa, pret satraukumu tas palīdzējis tikai pavisam neilgu brīdi, un, kā saka Imants, “tāpat jau rokas pirmajā mirklī trīcēja”.
‘‘Mēs neesam
profesionāļi’’
Baumaņu meitas Iveta un Solvita ir ieguvušas izglītību mūzikas skolā, bet ģimenes vīrieši Ivica un Imants ir tautas muzikanti. Ivica, kura dēļ, šovā piesakot Baumaņu ģimeni, tika pievienots vārdiņš “starptautiskā”, muzicēja arī savā dzimtajā Horvātijā. “Kad Ivica dzied, jūtama īpatnēja balkāniešiem raksturīgā tembrālā pieskaņa, kas latviešiem nav vērojama,” saka Imants. Ivetas un Solvitas tēvs uzskata, ka ģimenes panākumi vairāk ir meitu vokālo spēju dēļ. “Protams, katram no mums ir savs pienesums, bet izteiktas favorītes mūsu vidū ir meitenes,” uzsver meitu tēvs. Baumaņiem nereti piedēvē pārlieku lielu pieredzi un sauc par profesionāļiem. Imants gan tam nepiekrīt. “Ne tuvu neesam profesionāļi, mēs ar to maizi nepelnām,” saka aizkrauklietis.
Par savējiem stāv un krīt
“Latgalieši gan par savējiem stāv un krīt, kā mēs sakām, maizes kukulīti nenopirks, bet nobalsos,” par atbalstītājiem saka Imants. “Bet arī mēs atbalstu no savas puses ļaudīm izjutām — veikalā, uz ielas nāca klāt un uzmundrināja.” Atbalstu šova laikā aizkraukliešu ģimene saņēma ne tikai no paziņām, labus vārdus veltīja arī cilvēki, kuri Baumaņus iepazina tikai televīzijā. Savukārt viens no prātā palikušajiem žūrijas vērtējumiem Imantam ir Mārtiņa Brauna lakoniskais “Atkārtot!”. Labāks novērtējums nevar būt. Šovam bija pieteikušās aptuveni simt ģimeņu. Kāda ir sajūta, tiekot tik tālu? “Nebijām domājuši, ka mēs to varam. Ka tik daudz varam,” mazliet samulsis, saka Imants Baumanis. “Pašapziņa ir nedaudz pieaugusi.” Koncertu grafiks ģimenei jau saplānots. Aicina gan no tuvējiem, gan tālākiem novadiem, pieprasījums ir. Nākamajai vasarai jau saņemti trīs piedāvājumi koncertiem ārzemēs — Horvātijā, Ungārijā un Francijā.”
