Rīt, 12. decembrī, sagaidīsim pēdējo “maģisko” skaitļu virkni — 12.12.12. Līdzšinējie līdzīgie datumi parasti radījuši milzīgu mediju interesi un precību ažiotāžu. Sertificētais numerologs un astrologs Kristaps Baņķis skaidro ciparu virknējuma nozīmi, kā arī dienas astroloģisko fonu.
“Sekoju līdzi zīmīgajiem datumiem kopš “maģiskā” 06.06.06, un, izņemot trakumu kāzu salonos, nekas cits zīmīgs ar šiem skaitļu virknējumiem nav noticis,” stāsta Kristaps Baņķis.
“Paši skaitļi nav ne labi, ne slikti. Kopš Pitagora laikiem uzskata, ka ikviens skaitlis ietver noteiktu informatīvu enerģētisko vibrāciju, kas pielīdzināma skaņas sfērām. Katrs skaitlis ar citu savstarpēji labāk vai sliktāk mijiedarbojas, tāpat kā saskarsmē nonākuši cilvēki,” skaidro Kristaps Baņķis, piebilstot, ka tomēr jāatzīst: ciparu atkārtojumam ir noteikta nozīme, jo jebkurš uzsvars un atkārtojums rada spēcīgākas ar šo skaitli saistāmas vibrācijas.
“Numeroloģiski šķietami maģiskie skaitļi 12.12.12. tiek atspoguļoti kā 12.12.2012. Tas vien jau norāda, ka izjaucam šo šķietami nozīmīgo ciparu rindu,” nosmej K. Baņķis.
Divpadsmit kā laimīgs skaitlis bieži izmantots sadzīvē, folklorā, reliģijā. Piemēram, populārākie ir: ducis, dienas un nakts stundas, mēneši, zodiaka zīmes, apustuļi. Vai tautas mīkla par gada ritējumu — no zemes līdz debesīm izauga koks, kuram divpadsmit zaru, katrā zarā četri grozi, katrā grozā sešas olas, bet septītā ola sarkana.
“Skaiti, kā gribi, bet diena laulības dzīvei neiznāk nekāda mierīgā. To apliecina arī visa datuma (1+2+1+2+2+0+1+2) kopsumma.
Īstiem ciparu fanātiem vēl ieteiktu izmantot pulksteņa laiku 12.12.12. Par laimi, Saule tad ir pašā zenītā, tā ka savu labumu jau katram Saule atnesīs,” ironiski piebilst astrologs.
Astrologi.lv sarīkotajā aptaujā, kurā lūgts atbildēt uz jautājumu, ko cilvēki darīs 12.12.2012., no vairāk nekā tūkstoš atbildēm lielākā puse liecina, ka parastam datumam pievērsta pārlieku liela uzmanība. Tomēr netrūkst arī tādu, kuri šajā datumā saskata ko mistisku, gatavi to atzīmēt vai pat “stūrēt laulības ostā”.
