Vakar kārtējo reizi pārliecinājos, ka Indriķis ir egoists — domā tikai par ēšanu, bet par ģimenes tēla spodrināšanu jārūpējas man vienīgajai. Iedomājieties, kāda iespēja palaista garām, lai kļūtu slavens Latvijas mērogā!
Svinot savu 60 gadu jubileju, apakšveļas ražošanas fabrika “ROSME” rīko vēl nebijušu un unikālu pasākumu — krūšturu vaļā vēršanas čempionātu, lai atrastu Latvijas veiklākās rokas. Vai tad Indriķis nevarētu piedalīties? Iedomājieties, kas tas būtu par skatu, ja viņš uzvarētu — vīrs sirmiem deniņiem, gandrīz tikpat vecs kā “Rosme”, visi viņam uzgavilē kā kinozvaigznei Bredam Pitam, bet blakus es — šīs uzvaras kaldinātāja.
Kad es Indriķim pastāstīju par sacensībām, viņš aizbildinājās, ka stīvi pirksti. Pats vainīgs, vajadzēja agrāk vairāk darboties. Žēl, ka es par šīm sacensībām uzzināju tik vēlu, būtu uztrenējusi. Ko tad var nedēļas laikā? Apjozu krūšturi ap piecām trīslitru burkām, un šis tur knibinājās, bet čamma paliek čamma. Tādu jau kauns uz sacensībām laist. Strādā bez iedvesmas. Tā atkal kārtējā lieliskā iespēja pagozēties slavas saulītē garām. Nu, kāpēc man tā neveicas?
