Sestdien no Aizkraukles tirgus redakcijai sarūgtināta zvanīja Agrita Lesniece — no angāra jumta krītošais sniegs sabojājis sešus līmētos adventes vainadziņus: tie samirkuši, norauti rotājumi, un tirgus diena bijusi sabojāta.
Ciemiņi neklusē
“No Jēkabpils novada atbraucām uz Aizkraukli, lai tirgū pārdotu līmētos vainadziņus, kurus esam ilgi gatavojuši — materiālus vācām visu vasaru un rudeni, bet, lai vienam vainadziņam pielīmētu kastaņus, zīles un citus dabas materiālus, vajag vismaz trīs četras stundas. Man palīdzēja arī abi dēli.”
Četrgadīgais Ralfs un 10 gadu vecais Raivo bija līdzi arī tirgus dienā, tomēr, par laimi, sniegs viņiem uz galvas neuzkrita. Sākumā tas ar lielu troksni noslīdējis uz kādas citas pārdevējas galda, un viņa savus vainadziņus savākusi un devusies uz “IGA centru”. Par notikušo ziņots tirgus kasierei, tādēļ galdi pārvietoti tālāk, bet tas nav līdzējis — pēc kāda laika sniega blāķi divreiz noslīdējuši no jumta un uzkrituši viņas galdam. Arī citai pārdevējai nodarīti zaudējumi — saplēstas rotājumu bumbiņas.
“Tādus vainadziņus vairs nevar pārdot, tie ir jāizžāvē un jāsalabo. Latu par tirgus vietu man neatmaksāja. Diena ir sabojāta, jābrauc mājās,” sacīja Agrita Lesniece. “Kāda sieviete man stāstīja, ka krītošais sniegs ir salauzis puķes podiņos. Vietējie pārdevēji klusē, tirgus vadībai neko nesaka, tādēļ jārunā ciemiņiem — es gribu, lai tirgus vadība padomātu par pārdevēju un preču drošību un kaut ko darītu. Kāpēc nevarētu uzcelt tādu nojumi, kāda ir virs tirgus ieejas? Nepietiek tikai iekasēt naudu par tirgus vietu, vajag arī kaut ko darīt, lai uzlabotu pārdevēju ērtības! Esmu sarūgtināta un uz Aizkraukles tirgu vairs nebraukšu.”
Gar galdiem saplēš apģērbu
“Kad no jumta krita sniegs, es tik ļoti sabijos, ka sirds vai pa muti leca ārā,” sacīja kāda pensionāre no Kokneses. “Pa galvu netrāpīja, bet vainadziņus sabojāja.”
“Man arī netrāpīja, šajā vietā sniegs no jumta noslīdēja iepriekšējā dienā,” sacīja Aldis Rāzmanis no Kokneses. Viņam bija liels saulessargs, tomēr nav ērti to katru reizi vest līdzi.
“Ja sniegs salauzīs manu saulessargu, būs 30 latu lieli zaudējumi,” “Staburagam” sacīja kāda cita pārdevēja. “Kāpēc nevar uzcelt nojumes? Ziemā no jumta krīt sniegs, vasarā no metāla konstrukcijām nāk liels karstums, bet nojumes pasargātu no sniega un radītu ēnu. Galdi ir veci, salauzti, es gar tiem saplēsu apģērbu. Šodien no galdiem sniegs nebija notīrīts. Tirgus vadībai saku, ko domāju, bet cik tad var tā “karot”. Ja pārdod vainadziņus, dienā jāmaksā lats par vienu galda metru — man tas šķiet daudz. Ja pārdod produktus, 70 santīmu. Agrāk bija 35 santīmi.”
Siltumā negrib
SIA “Aizkraukles sabiedrība” tirgus direktore Anna Kindzule skaidro, ka nojumes gar angāra sienu nav plānots būvēt, tās tur neesot paredzētas un pārdevējiem ziemā tur nemaz neesot jāstāv. “Tajā dienā tirgū nebiju, varbūt kasiere nebija tik kategoriska kā es — tirgotājiem saku, ka par viņu drošību neatbildu, un ziemā viņus aicinu angārā, kur līdzās dārzeņu pārdevējiem ir sešas tirdzniecības vietas. Ir mazliet dārgāk — pusotra lata par dienu, toties siltumā, drošībā. Bet nē — visi grib stāvēt ārā, jo domā, ka tad veiksies labāk. Kāda sieviete reiz neparko nepiekrita savas zeķes un cimdus pārdot angārā, lai gan ārā bija mīnus 15 — 20 grādu sals. Esmu piedāvājusi izmantot tās nojumes, kur pavasarī pārdod stādus, tās tagad ir tukšas. Tomēr tur vainadziņu pārdevēji negrib doties — nebūšot pircēju. Bet, ja tur būtu visi vainadziņu pārdevēji, pircēji viņus sameklētu. Ja man nepieciešama kāda prece, to meklēju, un neliels attālums nav šķērslis. Vainadziņus un citas preces zem nojumes var pārdot arī līdzās esošajā Regīnas Malahovas “Tuņķu” tirgū, tur ir daudz tirdzniecības vietu, taču arī tās pārdevēji negrib izmantot.”
Pasargātu sniega barjeras
Aizkraukles tirgus metāla angāram ir jau 12 gadu. Arhitektam Jurim Letinskim jautāju, kādēļ savlaik būvvalde pieļāva tādas konstrukcijas būvi? “Toreiz tādu angāru Latvijā vēl nekur nebijām redzējuši. Iebildu pret tādu konstrukciju, bet tirgus vadība vēlējās angāru uzbūvēt pēc iespējas lētāk, vienslīpes vai divslīpju jumts, viņuprāt, būtu bijis dārgāks,” skaidro Juris Letinskis. “Tirgus vadība mani toreiz pārliecināja, ka angārs izskatīsies labi, tomēr dabā izrādījās citādi. Projektētājam vajadzēja paredzēt sniega barjeru. Par apmeklētāju drošību atbildīgs ir īpašnieks un tirgus administrācija. Ja sniegs krīt cilvēkiem uz galvas, apdraudot viņu drošību, obligāti jāveido sniega barjeras, norobežojoši elementi, un tas ir iespējams, bet tirgus vadībai jāizrāda iniciatīva, jāiesaka priekšlikumi.”
