Aizkraukles novada domes ārkārtas sēdē deputāti izskatīja jautājumu par SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētājas Alīda Vānes atbrīvošanu no amata. Pēc viedokļu uzklausīšanas viņu tomēr atstāja amatā.
Fonds vairs neuzticas
A. s. “Veselības aprūpes fonds” (turpmāk — Fonds), kuram pieder 29% SIA “Aizkraukles slimnīca” kapitāldaļu, ierosināja domei izteikt neuzticību Alīdai Vānei un atbrīvot viņu no amata. Aizkraukles novada pašvaldība, kurai pieder 71% kapitāldaļu, ir saņēmusi Fonda padomes priekšsēdētāja Jāņa Oskerko parakstītu vēstuli, kurā pausti neuzticības izteikšanas iemesli. Fonda pilnvarotais pārstāvis zvērinātais advokāts Zigurds Krastiņš domes sēdē sacīja: “Rakstīt šādu vēstuli mūs pamudināja portālā www.pietiek.com 5. oktobrī publicētais raksts “Mahinācijas ar medicīnas iestādēm Balvu un Gulbenes novadā”. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par to ir ierosināta pārbaude.”
Valdes locekļi — investori
Portālā rakstīts, ka vairāk nekā gadu Balvu un Gulbenes novadā, iespējams, notiek prettiesiskas darbības. 2011. gada septembrī Balvu, Gulbenes, Viļakas, Baltinavas un Rugāju novada pašvaldības apstiprināja SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” jauno valdi jeb “krīzes komandu”, tajā iekļaujot Alīdu Vāni, Fonda pārstāvi Marģeru Zeitmani, Balvu novada domes deputāti Ināru Ņikuļinu un Gulbenes novada domes deputātu Gunti Blūmu. Jaunā valde pēc nepilnu četru mēnešu darba piedāvāja pašvaldībām samazināt SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu no 2,6 miljoniem latu līdz 1,1 miljonam latu, to pamatojot ar iepriekšējiem zaudējumiem, lai gan pēc finanšu pārskata 2011. gadā tie bija tikai 425,5 tūkstoši latu — trīs reizes mazāki. Vēl pēc nepilniem četriem mēnešiem visas piecas pašvaldības pieņēma lēmumu pamatkapitālu palielināt ar mērķi dzēst uzņēmuma parādu, piesaistot investorus, kuri veiktu 1,5 miljonus latu lielu ieguldījumu. Visos lēmumos norādīts, ka par investoriem kļūs līdzšinējie valdes locekļi Alīda Vāne un Marģers Zeitmanis, lai gan viņu materiālā situācija nav izvērtēta. Lēmumu pieņēmuši pašvaldību priekšsēdētāji un uzņēmuma valdes locekļi Ināra Ņikuļina un Guntis Blūms — raksta pietiek.com.
Nodibina uzņēmumu
Alīda Vāne un Marģers Zeitmanis 2012. gada 11. jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu — SIA “Medicīnas sabiedrību vadība”, kura noteiktais pamatkapitāls ir 2000 latu, bet apmaksātais — 1000 latu. 30% kapitāldaļu pieder Alīdai Vānei, bet 70% — Marģeram Zeitmanim. Šai SIA pieder 57,66% kapitāldaļu “Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienībā”. Vānes kundze tajā ir arī valdes locekle.
“Piecas Latvijas novadu pašvaldības atļāva šai SIA veikt ierakstu Uzņēmumu reģistrā par pašvaldības SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” pamatkapitāla palielināšanu, lai gan reāli SIA “Medicīnas sabiedrību vadība” savu daļu 1,5 miljonu latu vērtībā neiemaksāja,” raksta pietiek.com. “Turklāt lēmuma pieņemšanas brīdī SIA pat nebija reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā PVN maksātāja. Tas liek domāt, ka piecu pašvaldību priekšsēdētāji vienkārši izsaimnieko Latvijas iedzīvotāju un nodokļu maksātāju naudu un mantu. Pēc Komerclikuma un likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” jaunajam kapitāldaļu īpašniekam bija jāpabeidz darījums un sava daļa jāiemaksā viena mēneša laikā, taču tas netika īstenots. Kopš lēmuma par privātā investora piesaisti pagājuši jau vairāk nekā divi mēneši, taču Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka piesaistītā investore SIA “Medicīnas sabiedrību vadība” savas daļas joprojām nav apmaksājusi.”
Vānes kundze gan teic, ka saskaņā ar Komerclikumu kapitāldaļas ir jāapmaksā nevis mēneša, bet pusgada laikā.
Pārmet mazu peļņu
“Ņemot to visu vērā, mēs 11. septembrī Marģeru Zeitmani atbrīvojām no valdes priekšsēdētāja amata,” sacīja Fonda pārstāvis Zigurds Krastiņš. “Mums nav skaidrs, kā var sagādāt pusotru miljonu latu, lai iegādātos kapitālsabiedrību. Man tādas naudas nav, un arī Vānes kundzes alga nav tik liela. Ja viņa naudu aizņemtos, kā to atdotu? Tā kā Vānes kundze ir piedalījusies šajās finanšu operācijās un apņēmusies sagādāt pusotru miljonu latu, viņa vairs nebauda Fonda uzticību un būtu atsaucama no amata. Ceru, ka KNAB šo lietu izmeklēs. Mums nav vajadzīgs KNAB lēmums, lai lemtu, vai mēs šim cilvēkam varam uzticēties.”
Vānes kundze gan teic, ka KNAB izmeklēs pašvaldības, ne jau viņas darbību, un nav korekti balstīties tikai uz pietiek.com publicēto rakstu, nepārbaudot faktus.
Aizkraukles novada domes deputāti jautāja, kur Vānes kundze ņems pusotra miljona? “Iespējas ir dažādas — bankas, investīciju fondi, varbūt būs trešais investors,” viņa sacīja. Tomēr ir arī citi neuzticības iemesli — Fonda pārstāvis nosauca arī slimnīcas peļņas samazināšanos. 2010. gadā tā bija 108,28 tūkstoši latu, bet 2011. gadā — 30,72 tūkstoši latu, kas nenodrošina slimnīcas izaugsmi. Šīgada deviņu mēnešu darbība arī Fondu neapmierina — peļņai ir jābūt lielākai, lai var iegādāties jaunu aparatūru.
“2011. gadā ir samaksāts nodokļu avanss par 2012. gadu, lai gan tas nebija jādara, bet neilgi pirms šīs domes sēdes slimnīcas darbiniekiem ir izmaksāta 13. alga — valsts svētkos. Labāk būtu domāt par algu sistēmas izmaiņām, nevis prēmiju izmaksu,” turpināja Zigurds Krastiņš. Viņš arī sacīja, ka slimnīcā strādājot nesertificēti darbinieki un pārmeta Vānes kundzes autoritatīvo vadības stilu. Viņa esot laba vadītāja krīzes situācijās, tomēr tagad nepieciešams finanšu speciālists, kurš varētu izanalizēt paveikto un piesaistīt papildu līdzekļus. Fonda ieskatā viena persona nevar vienlaikus vadīt divas slimnīcas, jo mazinās darbības efektivitāte. Fonds valdes priekšsēdētāja amatam iesaka citu kandidātu — Juri Ābeli. Pašvaldības pārstāvji gan norādīja, ka slimnīcas mērķis ir nevis gūt peļņu, bet nodrošināt iedzīvotājiem medicīniskos pakalpojumus, un 2009. gadā Fonda pārstāvji esot nolēmuši peļņu ieguldīt attīstībā.
Zina katru “kaktiņu”
Alīda Vāne sacīja, ka prēmijas medicīnas darbiniekiem izmaksātas, jo viņa tās apsolījusi Ziemassvētkos, taču pēc ierosinājuma viņu atbrīvot no amata nav bijis pārliecības, vai solījumu spēs izpildīt. Savukārt nodokļi pirms termiņa samaksāti “Krājbankas” kraha dēļ. Slimnīcai konts ir “Swedbank” un, kad valstī sākās panika arī par iespējamo “Swedbank” bankrotu, nolemts valstij ieskaitīt nodokļus, jo no tiem slimnīcu neviens nekad neatbrīvos. “Izvērtējām iespējamo risku, neko nezaudējot,” teica Vānes kundze.
Prezentācijā viņa sniedza plašu pārskatu par līdz šim paveikto, tajā skaitā par telpu remontu, izcīnītajām kvotām, nopirkto aparatūru — “Staburags” par to ir rakstījis. Uzsvēra, ka pārzina slimnīcas un poliklīnikas darbu, zina katru “kaktiņu” un viņas pienākumi Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā darba kvalitāti Aizkrauklē neietekmē.
“Jūs 2009. gadā nobalsojāt par manis iecelšanu amatā. Tā kā Fonds man ir izteicis neuzticību, jums jālemj arī par manu atbrīvošanu,” sacīja Vānes kundze, pēc kuras ierosinājuma arī notika domes ārkārtas sēde.
Iekāro laboratoriju
Alīda Vāne atklāja, ka “Centrālā laboratorija” vēlējusies pārņemt Aizkraukles slimnīcas laboratoriju, lai analīzes veiktu tur. “Teicu — tikai pār manu līķi, mēs laboratoriju neatdosim,” viņa atklāja. “Centrālās laboratorijas” pārstāve runājusi ar visiem ģimenes ārstiem, lai viņi pacientu analīzes nodotu tai, bet viņi bijuši lojāli, un piekritusi tikai viena ģimenes ārste. “Fonds pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem, man ir aizdomas, ka Fonds ar Aizkraukles slimnīcas peļņu grib nosegt savus zaudējumus. 2009. gadā Fonda pārstāvji solīja, ka uz Aizkraukli veikt operācijas norīkos pacientus no Rīgas un citām vietām, taču neviens pacients te nav bijis. Fonds mani uzskata par savu pārstāvi, tomēr tāda neesmu — es nevaru kalpot diviem īpašniekiem, vienmēr esmu uzsvērusi, ka strādāju nevis viņu, bet uzņēmuma interesēs. Aizkrauklē neviens no Fonda nav bijis, izņemot Marģeru Zeitmani.”
Tomēr ir vēl kāds svarīgāks iemesls — arī Fonds vēlējies iegādāties SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”. Taču piecu pašvaldību deputāti izvirzījuši prasību iztikt bez Fonda. Savukārt Fonda pārstāvji paziņojuši — vai nu mums, vai nevienam. “Nevienam nepatīk, ja viņu kā precinieku atraida. Mēs ar Marģeru Zeitmani neesam nekādi ostapi benderi, kas varētu “aptīt ap pirkstu” ap 60 deputātu,” sacīja Vānes kundze, kura darbā Balvu un Gulbenes pusē esot uzaicināta pēc Aizkraukles slimnīcas labā veiksmes stāsta.
Deputāts Nikolajs Sokols jautāja, vai tā ir Vānes personīgā cīņa ar Fondu? Viņa atbildēja noliedzoši, ar Fondu cīnās Marģers Zeitmanis, viņš no tā sāka “šķirties” jau pagājušā gada vasarā, jo Fonda pārstāvji neturēja mutisku finansiālu solījumu. Par iespējamajām pārmaiņām viņa esot informējusi arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu. Medicīnas nozarē notiek cīņa, un nozares pārstāvji to zina. Viņai personīgi atbalstu izteikuši arī Ingrīda Circene un Pēteris Apinis.
Sānsvere ir iztaisnota
SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes loceklis un deputāts Ēriks Vizulis sacīja, ka ideāla vadītāja nav un labs vadītājs nevar būt labs visiem. Tā ir arī slimnīcas kolektīvā. Viņam pašam 2009. gadā pietrūcis drosmes un spēka samazināt algas un atlaist darbiniekus, lai iestādi paglābtu no bankrota. Tagad “kuģa” sānsvere ir iztaisnota, un tas devies ceļā pa precīzu kursu. Daudzi uzskata, ka vajadzētu trīsreiz lielākas algas, bet tad būtu jāpalielina pacienta iemaksa — tie ir kā savienotie trauki. “Alīda ir principiāla vadītāja un uzņēmumu vada veiksmīgi,” atzina Ēriks Vizulis.
Valdes locekle Laura Kļučina teic, ka visi lēmumi valdē tiek pieņemti koleģiāli, par visiem iepirkumiem, cenu aptaujām ir valdes locekļu parakstīti protokoli, un slimnīca attīstās: “Alīda ir principiāla un atklāta, saka, ko domā, un tas ir labāk nekā visiem smaidīt un savas patiesās domas slēpt.”
Jābūt svarīgam
iemeslam
Aizkraukles novada pašvaldības juriste Lilija Grundšteina teic, ka Alīda Vāne par valdes priekšsēdētāju ir apstiprināta līdz 2014. gada 16. decembrim un pilnvaru laikā viņu no amata var atsaukt SIA “Aizkraukles slimnīca” īpašnieki sapulcē. Tomēr jābūt svarīgam iemeslam — rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde, nespēja vadīt kolektīvu, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī dalībnieku sapulces izteiktā neuzticība. Domei kā vienai no kapitāldaļu turētājām šie svarīgie iemesli ir jānorāda. Līdz šim Fonds un Aizkraukles novada dome ar Alīdas Vānes darbu bija apmierināti, un arī tagad domes deputāti nopietnu iemeslu nesaskata.
Vairāki deputāti atzina, ka slimnīca attīstās, ir redzams naudas izlietojums, un pašvaldība šoreiz ir kā trešais subjekts divu pušu savstarpējā konfliktā.
Aizkraukle vai Balvi un Gulbene?
Lai pieņemtu galīgo lēmumu, domes priekšsēdētājs Leons Līdums izsludināja pārtraukumu. Tā laikā deputāti ierosināja atstāt Alīdu Vāni amatā ar prasību neļaut viņai darboties SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdē, lai nerastos interešu konflikts. Bija sagatavots arī otrs variants — atsaukt no amata. “Jūs varat man aizliegt ieņemt amatu Gulbenē un Balvos, bet, ja es nebūšu valdē, būšu komercdirektore, likums to atļauj,” sacīja Vānes kundze. Viņa arī paziņoja, ka aizlieguma gadījumā divu nedēļu laikā izlems, vai atteikties no darba Aizkrauklē vai arī Gulbenē un Balvos. Viņai ir uzticējušās piecas pašvaldības, aicinot darbā Gulbenē un Balvos, ir ierosināts pamest darbu Aizkrauklē, un šis jautājums ar pašvaldību pārstāvjiem vēl ir jāpārrunā. Deputāti nolēma aizliegumu lēmumā tomēr neiekļaut un noraidīja Fonda pieprasījumu atsaukt SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētāju Alīdu Vāni no amata, jo nesaskatīja tam pietiekami svarīgu iemeslu.
