Pēc eiro ieviešanas cilvēki Latvijā sagaida cenu pieaugumu, nemainīgas algas, investīciju pieplūdumu un lepnuma mazināšanos par valsts valūtu. Igaunijas iedzīvotāji, kas ikdienā jau lieto eiro, šo viedokli apstiprina, turklāt dažkārt ir pat pesimistiskāki — liecina “Hill+Knowlton Strategies Research” oktobrī Latvijā un Igaunijā veiktais sabiedriskās domas pētījums.
Vairumā faktoru Latvijas iedzīvotāju gaidas par eiro ieviešanu saskan ar to, ko par eiro ieviešanas reālo pieredzi saka igauņi, tomēr dažos jautājumos Latvijas iedzīvotāji ir optimistiskāki — liecina pētījuma rezultāti. Pētījums atklāj, ka 87% Latvijas iedzīvotāju eiro ieviešanu saista ar cenu pieaugumu, kam piekrīt 98% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju, kuri uzskata, ka pēc eiro ieviešanas cenas ir augušas. Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji faktiski ir vienisprātis arī par eiro ieviešanas ietekmi uz algām — Latvijā tikai 8% sagaida, ka algas augs, kam piekrīt 6% Igaunijas iedzīvotāju, kuri pārliecināti, ka algas ir augušas. Vairāk nekā puse respondentu abās valstīs izmaiņas algu līmenī nesagaida. Katrs trešais Latvijā uzskata, ka algas samazināsies, ko apstiprina arī katra trešā igauņa viedoklis. Būtiskākā atšķirība valstu starpā ir Latvijas respondentu uzskats, ka eiro ieviešana vairos ekonomisko stabilitāti, kam Latvijā piekrīt katrs ceturtais respondents. Igaunijā cilvēki ir mazāk optimistiski un tikai katrs desmitais domā, ka eiro ir vairojis ekonomisko stabilitāti — liecina pētījuma rezultāti.
Latvijas iedzīvotāji caurmērā ir arī optimistiskāki par Igaunijas iedzīvotājiem jautājumos par eiro ieviešanas ietekmi uz depozītprocentiem un ārvalstu investīciju pieaugumu. Latvijā gandrīz katrs trešais tic, ka eiro liks pieaugt depozītprocentu likmēm, un puse uzskata, ka eiro vairos ārvalstu investīciju pieplūdi. Igaunijas iedzīvotāju pieredze ar eiro liecina: tikai 16% uzskata, ka depozītu likmes būtu augušas, un tikai katrs trešais domā, ka eiro palīdzējis investīciju piesaistē. Puse igauņu respondentu uzskata, ka eiro ieviešana nav mainījusi situāciju investīciju jomā. “Pētījums parāda, ka Latvijas iedzīvotāji ar eiro saista vairāk cerību ekonomikas stabilitātes un investīciju jomā, bet igauņi skaidrāk redz eiro ieviešanas reālo ietekmi, piemēram, augstākas cenas vai zemākas valūtas konvertācijas izmaksas,” norāda “Hill+ Knowlton Strategies” vadītājs Latvijā Ralfs Vīlands. Viņš to izskaidro ar abu valstu atšķirīgo pieredzi eiro kontekstā — igauņi jau izsenis bijuši augstākās domās par savas ekonomikas spēku un spēju piesaistīt investīcijas, tādēļ šos faktorus nesaista ar eiro. “Noteikti arī jāpiebilst, ka abu valstu iedzīvotāji nav lepni par eiro kā savu jauno valsts valūtu — to var izskaidrot ar šobrīd zemo eiro reputāciju vispār un daļēju nacionālās identitātes zudumu,” norāda Vīlands. Viņaprāt, eiro ieviešanas laikā jāstāsta tieši netveramie ieguvumi — piemēram, iespēja lepoties, ka eiro mūs ierindos Eiropas spēcīgāko valstu grupā kopā ar Vāciju un citām lielvalstīm tikai nedaudz vairāk kā 20 gadu pēc neatkarības atgūšanas. Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem ir līdzīgs viedoklis jautājumā par eiro ietekmi uz cilvēku lepnumu par savas valsts valūtu — konstatējuši pētījuma autori. Latvijā 79% respondentu uzskata, ka eiro viņu lepnumu mazinās, un tikai 5% atzīst, ka eiro kā valsts valūta šo lepnumu cels. Igauņi ir līdzīgās domās — 70% kaimiņvalsts iedzīvotāju teic, ka viņu lepnums par eiro kā valsts valūtu ir krities. Reālā pieredze pēc eiro ieviešanas ļauj vairāk nekā divām trešdaļām Igaunijas iedzīvotāju teikt, ka valūtas konvertācijas izmaksas ir palikušas nemainīgas vai samazinājušās. Latvijā 35% iedzīvotāju domā, ka vienotā eiro valūta šīs izmaksas cels, kam piekrīt 31% igauņu. Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji ir līdzīgās domās par to, ka eiro ieviešana palielina valūtas devalvācijas risku — Latvijā tam tic teju puse respondentu, bet Igaunijā 32%. Puse igauņu savukārt uzskata, ka eiro ieviešana šo faktoru nav mainījusi.
