“Staburags” pirms neilga laika informēja par situāciju Gostiņos, kur Aiviekstes upes krastā privātīpašnieks Pēteris Petrovs patvaļīgi palielināja savu īpašumu, uz valsts zemes uzbūvējot krasta nostiprinājumu gar upi. Līdz ar to šajā posmā gar viņa māju cilvēkiem bija liegta iespēja pārvietoties pa krastu. Lai mēģinātu rast situācijas risinājumu, Pļaviņu novada dome Gostiņos rīkoja iedzīvotāju tikšanos ar Petrova kungu un dažādu institūciju pārstāvjiem.
Tilts ir šaurs
Par šo jautājumu gostiņieši ar Pļaviņu novada domes pārstāvjiem jau diskutēja oktobrī. Cilvēki ir sašutuši ne tikai par viena privātīpašnieka liegto iespēju pārvietoties gar upi, bet arī par to, ka krasta aizsargdambim, ko šobrīd būvē pēc pašvaldības pasūtījuma, ir pārrāvums iepretī Petrova kunga īpašumam. Toreiz novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde cilvēkus mierināja: ar Pēteri Petrovu ir panākta vienošanās, ka viņš uzbūvēs pietiekami platu tiltu, kas savienos dambi gar viņa īpašumu. Turklāt tam jābūt vienā līmenī ar upes aizsargdambi.
Šobrīd tilts jau ir uzbūvēts, bet tas ir tik šaurs, ka pa to var pārvietoties tikai viens cilvēks, pie tam tas nav vienā taisnē ar dambi, bet izvirzīts uz upes pusi. Tagad arī Gunta Žilde ir sašutusi par rezultātu, jo tāda šī būve nebija paredzēta.
Kokneses apvienotās pašvaldību būvvaldes vadītājs Jans Korols tikšanās laikā apstiprināja, ka šajā gadījumā ir pārkāpts Būvniecības likums un tilts ir nelikumīgi būvēts, jo uzcelts bez būvprojekta. Tādēļ tas ir jānojauc. Pēteris Petrovs skaidroja, ka arhitekti, pie kuriem viņš vērsies, bijuši pārāk noslogoti, tāpēc arī projekta nav… Viņš pats mēģinājis pēc iespējas ātrāk atrisināt šo situāciju.
Nesaprot pārmetumus
Pēteris Petrovs tikšanās laikā Gostiņos bija neizpratnē — ko viņam atkal pārmet? Viņš te ieguldījis tik daudz naudas! Māju taču cēlis sev, un kā būs, ja pats netiks pie upes? Un kā tad ar citu cilvēku tiesībām? Petrova kungs apgalvoja, ka nevienam neko nav liedzis un arī lamājies nav. Iedzīvotāji gan pauda pretējo. Turklāt, ja jau konflikta nebūtu bijis, tad arī tikšanās nevajadzētu rīkot. Uz tām gostiņieši ierodas ļoti kuplā skaitā.
Pļaviņu novada domei tomēr būs jāatrisina šī situācija līdz galam, jo jāpabeidz iesāktais dambja projekts un arī iedzīvotājiem jādod iespēja brīvi pārvietoties gar upes krastu. Pašvaldības pārstāvji gan joprojām ir pārliecināti, ka izdevīgāk šo posmu atļaut izbūvēt privātpersonai. It kā jau tādējādi var “nošaut divus zaķus uzreiz” — pašvaldība ietaupa naudu, bet Pēteris Petrovs saglabā savas būves. Taču kas notiks vēlāk, ja šāds strīds atkārtosies? Tad nelikumības būs legalizētas un neko vairs nevarēs vērst par labu.
Jājauc nost!
Diskusiju karstumā Petrova kungs gan paziņoja — viņš to visu varot arī nojaukt, ja tāds būs pašvaldības lēmums. Tam piekrita arī sanākušie iedzīvotāji, jo gar visu krastu jābūt pašvaldības būvētajam aizsargdambim. Cilvēki ir apņēmības pilni panākt taisnību, jo viņi nav droši par nākotni.
Kā tas noticis, ka saskaņā ar ierakstu Zemesgrāmatā Petrova kungs visu līdz šim būvējis sava īpašuma robežās, bet faktiski “izstiepis” arī uz valsts zemes? Tagad nevienas institūcijas pārstāvis uz to atbildēt nevar. Tātad — galvenais, lai “papīri” kārtībā, kaut gan ikvienam dabā redzams, ka apbūvēta krasta aizsargjosla, kas Petrova kungam nepieder.
Todien uzaicinātais Madonas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Eduards Tumeļkāns bija lakonisks — Vides pārvalde izskata šo jautājumu un pēc tam sniegs atbildi.
Savukārt Pļaviņu novada domes nekustamo īpašumu apsaimniekošanas speciālists Ainis Jākobsons informēja, ka pašvaldība ir uzrakstījusi iesniegumu Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālajai nodaļai Jelgavā, kuras pārstāvji veiks pārbaudi par Pētera Petrova krasta nostiprināšanas būves inventarizācijas lietas izgatavošanas likumību. Šobrīd viss ir procesā, un Pļaviņu novada dome vāc dokumentu pa dokumentam, lai beidzot viestu skaidrību un pieņemtu lēmumu šajā lietā.