Sākot izmantot jaunas tehnoloģijas, uzlabojot
pakalpojumu kvalitāti vai ieviešot inovācijas darba procesā, nereti
darba devējiem jāiegulda līdzekļi arī cilvēkresursu attīstībā un
darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā. Latvijas Darba…
Normal 0
false
false
false
MicrosoftInternetExplorer4
Vispirms vēlos uzsvērt, ka
svarīgi ir nodalīt maksu par darbinieka kvalifikācijas celšanu un
vienkārši apmācības maksu. Darba likums
strikti nosaka, ka darbiniekam, kurš darba laikā tiek
nosūtīts uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas
paaugstināšanas kursiem, šo mācību izdevumus sedz darba
devējs. Tātad šeit ir divi būtiski nosacījumi,
pirmkārt, darbinieku uz kursiem vai apmācībām ir nosūtījis darba
devējs, otrkārt, apmācība ir notikusi darba
laikā.
Par kvalifikācijas celšanu atzīstama
tāda apmācība, kurā darbinieks iegūst, uzlabo vai paplašina savā
amatā nepieciešamās iemaņas un zināšanas, kuras nepieciešams
praktiski pielietot darba devēja labā. Piemēram,
ja darbiniece, kura strādā par lietvedi, vēlas papildus apgūt
floristiku, darba devējam nav pienākums segt šādu kursu izmaksas,
jo konkrētajā darbā šādas iemaņas nav nepieciešamas. Savukārt, ja
uzņēmumam, piemēram, izveidojusies sadarbība ar Poliju un darba
vajadzībām nepieciešamas poļu valodas zināšanas, tad valodas kursu
izmaksas darba devējam ir jāsedz.
Gadījumā, ja darba
devējs vēlas slēgt vienošanos ar darbinieku, kurā paredzēts
darbinieka pienākums atmaksāt apmācību izdevumus, ja darba ņēmējs
pārtrauc darba tiesiskās attiecības noteiktā laikā pēc apmācību
pabeigšanas, der atcerēties, ka šāda vienošanās ir atzīstama par
spēkā neesošu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja darbinieks nepilda
noslēgto vienošanos, darba devējam nav iespēju vērsties tiesā un
apstrīdēt šo lēmumu. Faktiski šāda vienošanās pasliktina darbinieka
stāvokli.
Tiesa, praksē ir gadījumi, kad darbinieks pats lūdz
aizdevumu mācību maksas segšanai, kas nav uzskatāma par
kvalifikācijas celšanu. Šādos gadījumos starp darba devēju un
ņēmēju tiek slēgta vienošanās par mācību maksas
atmaksu.
Neviens darba devējs nevar prognozēt, cik lielā mērā
personāla attīstībā ieguldītās investīcijas atmaksāsies, kā arī –
vai konkrētie darbinieki turpinās strādāt attiecīgajā organizācijā
un neaizies, piemēram, pie konkurentiem. Līdzšinējā
darba devēju pieredze gan rāda, ka darbinieki, kuri ir informēti
par karjeras iespējām un profesionālajiem izaicinājumiem uzņēmumā,
vairumā gadījumu ir lojāli savam darba devējam. Turklāt, ja
darbinieks cenšas veidot karjeras izaugsmi vienā organizācijā,
ieguvējas ir abas puses.
Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai
jautājumi šajā vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību
jautājumos, aicinu bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju
konfederācijas Zemgales reģiona konsultāciju centrā Jelgavā, Pasta
ielā 47, kā arī, zvanot pa tālruni 63020449 vai sūtot savus
jautājumus uz e-pastu [email protected].
Latvijas Darba devēju konfederācijas
reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas
Savienības Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba
drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos”
1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas
reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba
tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku
piemērošanu”
ietvaros.
/* Style Definitions */
table.MsoNormalTable {mso-style-name:”Table Normal”;
mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0;
mso-style-noshow:yes; mso-style-parent:””; mso-padding-alt:0cm
5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin:0cm;
mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan;
font-size:10.0pt; font-family:”Times New Roman”;
mso-ansi-language:#0400; mso-fareast-language:#0400;
mso-bidi-language:#0400;}
