Dienu pirms valsts budžeta pieņemšanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs Iecavā tikās ar Zemgales reģiona novadu vadītājiem, lai uzklausītu viedokļus par gaidāmajām izmaiņām pašvaldību darba regulējumā un izzinātu bažas pirms Saeimas lēmuma par 2013. gada valsts budžetu. Apspriedē piedalījās arī mūsu novadu pašvaldību vadītāji. 15. novembrī viņi devās uz Saeimu, lai atgādinātu par saviem priekšlikumiem, bet netika sadzirdēti.
Tikšanās laikā Iecavā, kur piedalījās lielākā daļa Zemgales novadu vadītāju, ministrs informēja, ka jau iepriekš pašvaldību bažas par budžeta sadali ir pārrunājis ar deputātiem.
Ministrs ar Zemgales novadu vadītājiem apsprieda ministrijas sagatavotos grozījumus likumos saistībā ar pašvaldībām. “Sarunu laikā uzsvēra tieši šos jautājumus, kas drīkst un nedrīkst piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Aktuāls bija arī jautājums par Eiropas Savienības finansējuma piesaisti pašvaldībām, kas drīz var izsīkt,” saka Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. “Ministra atbildes bija izvairīgas. Vispirms jāizvērtē reālā situācija valstī un tad jāpieņem lēmumi. Mēs paudām savu protestu. Valsts budžets nesamazinās, bet sāpina nevienlīdzīgā ieņēmumu sadale. Valsts budžets pieaug teju par 140 miljoniem latu, savukārt pašvaldību — tikai par 14 miljoniem. Vārdos ministrs mūs atbalsta, bet realitāte ir tāda, kāda tā ir. Tikšanās vairāk bija viedokļu apmaiņa, nevis konstruktīva saruna.”
Guntis Libeks atzīst, ka ministrs bijis tolerants un uzklausījis novadu vadītājus, bet, neraugoties uz to, palicis pie saviem uzskatiem.
Par ceturtdienas Saeimas sēdi, no kuras aizgāja pašvaldību vadītāji, skarbāka ir Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde. “Sēdes laikā nekādu pārkāpumu nebija, mēs klusējot paudām savu viedokli,” saka Žildes kundze. “Tomēr, esot Saeimā, jutāmies kā sadalīti divās frakcijās: valsts — pozīcijā, bet pašvaldības — opozīcijā, iznāk — ir valsts, un ir pašvaldības, kaut gan mums būtu jādarbojas kopā, kā vienam veselumam. Skumji, ka Saeima pieņēma budžetu, neieklausoties pašvaldību vadītāju priekšlikumos, kuros bija vairāki risinājumi, kā mazināt plaisu starp valsts varu un pašvaldībām. Diemžēl tagad situācija ir tāda, ka valsts iestādēs algas varēs paaugstināt, bet pašvaldībās to nevarēs atļauties, jo mums nav pietiekami naudas. Cerējām, ka tiksim sadzirdēti, bet nekā. Saeima un valdība laikam nav sapratušas, ka Latvijā ir arī pašvaldības.”
