“Kāda gan nozīme ierakstam “latvietis” pasē! Ja jau mēs Eiropas Savienības laivā esam iekāpuši, tad jāšūpojas pēc viņu stabules,” teica kāds jaunietis un piebilda — tad jau drīzāk jāraksta “eiropietis”. Viņam varētu pārmest jaunības maksimālismu, bet tā domā ne viņš vien.
Oktobra beigās pēc Nacionālās apvienības ierosinājuma Saeima izskatīja jautājumu par tautības ierakstu pasē. Kādu laiku šāda iespēja bija liegta, un liegumu iepriekšējā balsojumā atbalstīja lielākoties Reformu partijas un “Vienotības” deputāti, pamatojot, ka tas it kā diskriminētu mazākumtautību pārstāvjus. Toreiz tikai ar dažu balsu pārsvaru Saeima noraidīja priekšlikumu atjaunot iespēju pasēs ierakstīt tautību.
Savulaik Krišjānis Valdemārs Tērbatā uz sava mitekļa durvīm uzrakstīja “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Toreiz tas bija milzīgs pašapziņu apliecinošs žests. Pēc vairāk nekā 100 gadiem daudziem šis vārds izšķīdis kā cukurgrauds pasaules okeānā. “Vienotības” pārstāvis Andrejs Judins oktobra sēdē pat teica: “Pase nav piezīmju grāmatiņa, kur cilvēks ieraksta, ka viņš ir latvietis.”
Manuprāt, šāds ieraksts mums ir vērtīgāks par zeltu. Pase ir viens no cilvēka identifikācijas elementiem, un tautības ieraksts tajā ir svarīga šīs identifikācijas sastāvdaļa.
Vakar Saeimas deputāti bija pielaidīgāki — viņi nodeva izskatīšanai komisijās Nacionālās apvienības atkārtoti iesniegtos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz iespēju pēc pilsoņa vai nepilsoņa vēlēšanās pasē ierakstīt viņa tautību. Šie grozījumi ir identiski tiem, kurus parlaments jau iepriekš noraidīja.
Deputāti arī nolēma, ka komisijās jāvērtē vairāku Reformu partijas un “Vienotības” deputātu sagatavotie grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā, kuri dotu vecākiem tiesības bērna tautību ierakstīt dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā. Komisijās vērtēs arī “Vienotības” ierosinājumu paredzēt iespēju Latvijas pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvojuši Latvijā, zina latviešu valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai, pēc pašu vēlēšanās Iedzīvotāju reģistrā ierakstīt tautību — latvietis, šādi atļaujot citas etniskās izcelsmes cilvēkiem nostiprināt savu piederību latviešu tautai.
“Es vispār nesaprotu, kur te ir problēma. Kāpēc vajag stundām sēdēt un spriest par pašsaprotamām lietām — tautība pasē pēc personas vēlēšanās būtu jānorāda, jo tas liecina, ka cilvēks atzīst savu izcelsmi. Etniskā piederība taču ir spēks, kas mūs šajā pasaulē vieno. Eiropieši šīs vērtības jau sen aizmirsuši, nu tad vismaz mēs pieteiksim savu latvisko piederību. Es lepojos, ka esmu latviete,” vakar sacīja kāda “Staburaga” lasītāja.
