“Kā tas var būt, ka diviem cilvēkiem personas koda otrā daļa ir vienāda? Varbūt tā ir kļūda? Ko šī otrā daļa vispār nozīmē? Un kāpēc personas kodu vidū atdala ar svītru?” redakcijai jautā Anitas kundze no Aizkraukles.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Lāsma Lapinska skaidro, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 98 “Noteikumi par Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikatoru” katru Latvijas iedzīvotāju reģistrē Iedzīvotāju reģistrā un piešķir viņam unikālu personas kodu — tāds ir tikai viena personai.
“Latvijā personas kods sastāv no 11 cipariem, pirmos sešus ciparus no pēdējiem pieciem cipariem atdala ar defisi jeb svītru. Pirmie seši cipari apzīmē personas dzimšanas datumu — dienu, mēnesi un gadu, koda septītais cipars norāda, kurā gadsimtā cilvēks ir dzimis, tas ir, 0 nozīmē 19. gadsimtu, 1 — 20. gadsimtu, 2 nozīmē 21. gadsimtu,” stāsta Lāsma Lapinska. “Pārējie cipari ir izveidoti ar speciālu algoritmu, lai nodrošinātu koda unikalitāti un tas nebūtu vienāds divām personām, kā arī lai nodrošinātos pret operatoru kļūdām, informāciju ievadot datubāzē. Šie cipari neko nenozīmē. Personas koda otrā daļa teorētiski var sakrist vairākām personām, taču ne viss personas kods, jo, kā jau sacīju, tas ir unikāls.”
