Neretas centrā jau apmēram mēnesi bieži var redzēt lapsu. Neretas pagasta pārvalde ir saņēmusi vecāku iesniegumu ar lūgumu parūpēties par bērnu drošību.
No cilvēka
nebīstas
Redakcijai zvanīja kāda neretiete (uzvārds ir zināms) un stāstīja, ka vīrs dārzā lapsu redzējis apmēram 10 — 20 metru attālumā, baidījis ar dakšām, taču dzīvnieks nav bēdzis projām. Iespējams, lapsa dzīvo attīrīšanas iekārtu apkārtnē.
“Lapsa uz centru nāk bieži,” viņa stāsta. “Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā Pasta ielā 8, izeju uz balkona un trokšņojot dzenu lapsu projām, taču viņa apsēžas un vēro. Lapsa neiet pa pļavu, kur ir slapjš, bet gan smuki soļo pa Pasta ielu, parasti vienā un tajā pašā laikā — no pulksten 14 līdz 15. Kaimiņam lapsa reiz noķēra vistu, spalvas pa gaisu, tomēr viņš paspēja putnu izglābt. Savas vistas turu kūtiņā, aplokā laist nedrīkst, jo lapsa stāv uz pakaļkājām aiz žoga un skatās. Citi lapsu esot redzējuši parkā, zobos nesot kaķi. Cilvēki stāsta, ka uz centru nākot pat trīs lapsas. Mednieki teic, ka lapsu nedrīkst šaut apdzīvotā vietā. Es arī domāju, ka šaut nevajadzētu — labāk noķert ar tīkliem un palaist mežā. Iedzīvotājiem arī nevajadzētu lapsu barot.”
Bērnudārza žogam aiztaisa caurumus
Kāda māmiņa no Neretas ir satraukta, vai dzīvnieks nav slims ar trakumsērgu un vai neuzbruks bērniem, jo redzēts arī bērnudārza apkārtnē. Cita māmiņa lapsu redzējusi, kad ar bērniem pastaigājusies parkā. Vairāku bērnu vecāki pašvaldībai nosūtījuši iesniegumu ar lūgumu parūpēties par bērnu drošību, tādēļ pēc pašvaldības rīkojuma bērnudārza vārtiem uzsists dēlis, lai lapsa pa apakšu netiktu tā teritorijā, un vārti visu dienu ir aizvērti.
Pirmsskolas izglītības iestādes “Ziediņš” vadītāja Inita Jakovčika stāsta, ka bērnudārza žogam aiztaisīti visi caurumi, pa kuriem lapsa varētu ielīst. “Esam izdarījuši visu bērnu drošībai,” saka vadītāja. Arī Initas kundze ir redzējusi lapsu, jo viņa staigājot pa visu Neretas centru. Dzīvnieks gan neizskatoties slims.
PVD: dzīvniekam
jābūt beigtam
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Austrumzemgales pārvaldes vadītājas vietnieks Gunārs Rubīns stāsta, ka PVD darbinieki sadarbībā ar vietējo veterinārārstu savāktu lapsas līķi, ja tas būtu atrasts apdzīvotā vietā, un pārbaudītu, vai dzīvnieks nav slims ar trakumsērgu. Piemēram, ja lapsa vai jenots ienāktu pagalmā un suns viņu būtu nokodis. “Kāda Neretas iedzīvotāja man zvanīja apmēram pirms mēneša, un es viņai ieteicu vērsties pašvaldībā. Protams, Neretā ir iespējams trakumsērgas gadījums, taču mūsu dienests dzīvas lapsas neķer, jo mums nav ne tādas funkcijas, ne arī resursu. Iesaku zvanīt policijai,” saka Gunārs Rubīns. “Tomēr arī policijas darbinieki nevar apdzīvotā vietā šaudīties, izņemot gadījumus, kad dzīvnieks ir agresīvs un uzbrūk cilvēkam.”
Aizkraukles policijas iecirkņa priekšnieks Aigars Zīmelis teic, ka policijas kompetencē nav ne klejojošu lapsu, ne suņu vai citu dzīvnieku ķeršana un šis jautājums ir jārisina vietējai pašvaldībai.
“Zaļie” pret šāvējiem
Neretas novada domes priekšsēdētājs Antons Blūms stāsta, ka iedzīvotājus var sadalīt divās daļās. “Zaļie” uzskata: kas gan tur īpašs, ka Neretā staigā lapsa, jo visā pasaulē dzīvniekiem ir tendence tuvināties pilsētām, viņi “urbanizējas”, lai jau lapsas skraida tāpat kā vāveres. Pilsētās taču reizēm ienāk arī lācis vai alnis. Savukārt otri ir pārliecināti, ka lapsa apdraud viņu un bērnu drošību, tādēļ viņa ir jānoķer vai jānošauj. Taču apdzīvotajā vietā, kāda ir Nereta, šaut nedrīkst. Ir apsvērta iespēja uzaicināt ķērājus no Jēkabpils, taču pašvaldība to nevarot atļauties — tas būšot pārāk dārgi: 50 santīmu par katru nobraukto kilometru, trīs lati stundā par ķeršanu, ieskaitot gaidīšanu, 8,50 latu par katru šautriņu ar miega zāļu devu, un tikpat jāmaksā arī tad, ja aizšauts garām. “Var gadīties, ka naudu mēs iztērētu, bet ķērāji lapsu tāpat nenotvertu,” saka Antons Blūms. “Es uzskatu, ka lapsai ir jādzīvo mežā. Mēģināsim lapsu noķert kastes slazdā un palaist brīvībā mežā, tālu no Neretas, tomēr arī tādā gadījumā ir iespēja, ka “urbanizētā” lapsa atkal meklētu līdzīgu vidi. Kāds mednieks iebilda, ka diez vai lapsa līdīs kastē, jo ir pārāk gudra, tomēr domāju — kāpēc gan ne, ja viņa no cilvēkiem nebaidās, nebīsies arī no kastes.”
Antons Blūms arī uzsver, ka visiem iedzīvotājiem vajadzētu būt apzinīgiem un savus mājdzīvniekus vakcinēt pret trakumsērgu — var gadīties, ka suns vai kaķis pēc prombūtnes mežā un kontaktēšanās ar slimu dzīvnieku trakumsērgu var pārnest mājās. Taču par to cilvēki parasti neuztraucas. “Bieži vien klejojoši suņi bērnu un citu cilvēku drošību apdraud vēl vairāk nekā šī lapsa, kas cilvēkus neaiztiek,” saka Antons Blūms.
