Valsts svētku pasākumos šonedēļ daudzviet piedalās bruņotie spēki, zemessargi un jaunsargi, tāpēc plašu sabiedrības uzmanību izpelnījies un starptautisku skandālu izraisījis šajās dienās igauņu žurnālista Mikkas Salu raksts laikrakstā “Postimees”, kurā autors asi kritizējis Latvijas armiju. Raksta pamatā ir Igaunijas Aizsardzības ministrijas finansētā “Internacionālā aizsardzības studiju centra” secinājumi, piemēram, “ja sāktos karš, Igaunijai pašai būtu jāsargā robežas, jo Latvijas armija ir bezspēcīga.
Igaunijas armija un Aizsardzības ministrija par to skaļi nerunājot. Bet šajās aprindās jau gadiem kurnot par Latvijas kolēģu slikto darbu. Ja latviešiem budžets attiecībā pret igauņiem vairākus gadus ir ar krietnu mīnus zīmi, tad šo milzu plaisu igauņi jutīšot vēl ilgi.” Igauņu žurnālists par Latvijas armijas mazspēju spriedis no skaitļiem, dokumentiem un saviem avotiem igauņu armijā un Aizsardzības ministrijā, pats personiski gan neizpētot un nepārbaudot, vien piebilstot, ka “… esmu bijis pārāk maigs. Situācija Latvijā ir pat sliktāka, nekā es aprakstīju”.
Atšķirībā no Latvijas profesionālās armijas igauņiem ir gan profesionālais, gan obligātā iesaukuma dienests. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts skaidro: “Toties mums atšķirībā no igauņiem ir speciālo uzdevumu vienība, mums ir militārā policija, kādas viņiem nav. Mums atšķirībā no igauņiem ir gaisa uguns vadības speciālisti, kas ir ļoti vērtīgs militārs arods, un ievērojami palielina kaujas spējas. Mēs esam skatījušies uz augsto tehnoloģiju piedāvātajām iespējam, lai sevi padarītu aizsargājamākus.”
Lai izbeigtu kaimiņvalsts laikraksta iesākto “mērīšanos” ar ieročiem un bruņoto spēku budžetiem, Latvijas Aizsardzības ministrija sola jau tuvākajā laikā reāli salīdzināt Latvijas un Igaunijas bruņotos spēkus un datus nosūtīt gan Latvijas, gan Igaunijas laikrakstiem. Skaidrs, ka konflikts ar tuvāko no kaimiņvalstīm un savstarpējo attiecību sabojāšana ne Latvijai, ne Igaunijai nav vajadzīga, tomēr notikušo par nebijušu nepadarīsim, un Latvijai nāksies pierādīt, ka bruņotie spēki ir labā līmenī, nav pelnījuši kritiku, kā igauņiem liekas, jo salīdzinātas lietas, ko patiesībā nav iespējams salīdzināt.
Pētījumu aģentūra TNS novembrī veikusi pētījumu, aptaujājot Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. 43 procenti respondentu pozitīvi novērtē Latvijas armijas profesionālo sagatavotību. Ceturtā daļa — 25 procenti iedzīvotāju — Latvijas armijas profesionālo sagatavotību novērtējuši negatīvi, bet 32 procentiem aptaujāto šajā jautājumā nav konkrēta viedokļa. Iespējams, Latvijas armijai jākļūst “redzamākai”, vairāk un biežāk jāstāsta par padarīto un to, kas notiek bruņotajos spēkos, lai cilvēki arī ikdienā, ne tikai valsts svētkos, justu tās klātbūtni.
