— Vai Mārtiņdienas tradīcijas ir cieņā?
Margarita
Aizkraukles pagastā
— Bērniem noteikti, jo viņi šo dienu svin bērnudārzā un skolā. Tad jau arī mājās gribas to atzīmēt. Kad viņi paaugas, Mārtiņdiena vairs nav tik svarīga. Salīdzinot ar citiem latviešu svētkiem, šiem cilvēki tomēr pievērš mazāku uzmanību
Aina Kārkliņa
Neretas novadā
— Vairs jau ne tik ļoti. Padomju laikos nesvinēja, bet tagad par to nedomāju. Kad tuvojas Mārtiņi, cilvēki atceras, ka galdā jāceļ zoss, bet kurš tad to var atļauties!
Anita
Secē
— Mūsu ģimenē ir cieņā, jo bērniem patīk. Viņi cītīgi gatavojas atzīmēt skolā —veido maskas un cienastu. Ja patīk bērniem, tad arī mēs, pārējie, visā iesaistāmies un mājās šajā dienā pagatavojam ko īpašu. Mazie paaugsies un, visticamāk, vairs šai dienai nepievērsīs lielu uzmanību, bet tagad par to priecājamies.
Arnolds Jaksts
Skrīveros
— Laikam jau vairs ne. Tas laiks jau sen pagājis, jo bērni izauguši. Ja būtu pazīstams kāds Mārtiņš, tad gan šai dienai pievērstu lielāku uzmanību.
Aivis
Klintainē
— Nē. Kad biju mazāks, skolā iesaistījāmies dažādos pasākumos. Tagad ir citas intereses.
Marija
Koknesē
— Mājās nesvinu, jo dzīvoju viena. Tomēr man patīk, ja ir kāds pasākums, kuru cenšos apmeklēt. Nezinu arī nevienu Mārtiņu, ko apsveikt vārdadienā. Tas man šķiet tāds kārtīgs latviešu vārds, kuru pēdējā laikā vecāki izvēlas arvien retāk.
