Visnozīmīgāk ir turpināt no valsts budžeta finansēt nacionāla mēroga kultūras pasākumus, tostarp Dziesmu un deju svētku norisi (65%), kā arī bērnu interešu izglītību mūzikas un mākslas jomā (54%), bet nepieciešamības gadījumā samazināt finansējumu varētu jaunu kultūras objektu būvniecībai (35%) — secināts a. s. “DNB banka” publiskotajā “DNB Latvijas barometrs” pētījumā.
Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa respondentu atbalsta kultūras jomas finansēšanu no valsts budžeta (79%), pretējā gadījumā lielai daļai sabiedrības vispār nebūtu iespēju piedalīties kultūras pasākumos (67%). Komentējot datus, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile atzina, ka, neraugoties uz interneta komentāros visai bieži lasīto negatīvo attieksmi pret kultūras finansēšanu, kā arī politiķu rīcību, krīzes laikā samazinot kultūras budžetu par 54%, iedzīvotāju vairākums pārliecinoši norādījis: kultūra no valsts budžeta ir jāfinansē (79%). Turklāt gandrīz puse iedzīvotāju uzskata, ka valsts atbalstu kultūrai samazināt nedrīkst (49%). Kādēļ? Līdzās ierobežotajai iespējai piedalīties kultūras pasākumos salīdzinoši bieži respondenti norāda, ka tādējādi tiek nodrošināta nacionālās kultūras tradīciju pastāvēšana un kopšana (43%), atbalsts kultūrai veicina ekonomikas attīstību (38%), kā arī kultūra pati par sevi ir nozīmīgs valsts tēla aspekts (37%). Trešdaļa aptaujāto norādījuši, ka atbalsts kultūrai ir normāla prakse Eiropas valstīs, kādu ir tikai pašsaprotami ievērot arī pie mums (30%). Puse aptaujāto neapstrīdamu atbalstu kultūrai turpinājuši paust, arī lūgti komentēt iespējamos argumentus, kādēļ šai jomai paredzētos budžeta līdzekļus tomēr varētu samazināt. Tiesa, kopumā par labu kādam no finansējuma samazinājuma argumentiem izteikusies aptuveni trešdaļa aptaujāto, visbiežāk norādot, ka ir citas patlaban svarīgākas lietas, kurām jānovirza finansējums (19%), kā arī to, ka kultūras darbiniekiem vajadzētu pašiem iemācīties gūt peļņu, nevis paļauties uz piešķirto finansējumu (13%).
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce aicināja to iedzīvotāju daļu, kas norāda, ka kultūras darbiniekiem pašiem būtu jāmācās gūt peļņu, nosaukt valstis, kur tas tiek darīts, iztiekot bez valsts atbalsta: “Man šādas informācijas nav, jo tādu valstu vienkārši nav. Kultūra tiek dotēta visur — tāpat kā izglītības vai veselības nozare. Protams, cits jautājums, kā tā tiek dotēta. Naudassumma, kas nepieciešama, lai finansētu kultūras norises, ir ļoti liela. Īpaši par to jādomā tieši mazajās valstīs, kur papildu finansējums no privātajiem atbalstītājiem ir salīdzinoši neliels.”
