Vietalvas pagasta “Kalna Ozoliņos” dzīvo puisis vārdā Mārcis Balodis. Pabeidzis Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu, atgriezies dzimtajās mājās, priecīgs, lepns un optimisma pilns skatās nākotnē.
Stāvam abi ar Mārci lielajā šķūnī, kurā dažāda tehnika, traktori, miglotājs un no lietus patverties ieskrējis arī melns gailis. Esot palicis pēdējais no spārnoto saimes, pārējos nokoduši suņi. Mārcis, tikko no lauku darbiem atnācis, viss vienos dubļos, smaidīgs stāsta par saviem nākotnes plāniem.
Pirmās nopērk Latvijas
brūnās un zilās
Kad Priekuļos lauksaimniecības mehāniķos ceturtais mācību gads tuvojies nobeigumam, prātojis, ko darīt tālāk. Augstskola nevilinājusi, jo māju sajūta, darbs jau no bērnības tēva saimniecībā bija pārāki par ko citu. Ar tēva atbalstu no netālās saimniecības iegādājies liellopus un vismaz pāris tuvāko gadu krās pieredzi, izbaudīs zemnieka dzīvi un meklēs iespējas nopelnīt, arī laukos dzīvojot.
“Negribas strādāt citiem,” saka Mārcis, un teiktajā jaušama klusa pārliecība un ticība rītdienai. “Pašam savs darbalaiks, cik izdarīšu, tik būs! Nav katru rītu agri jāceļas un jādomā, kā paspēt uz darbu,” turpina jaunais saimnieks, kurš šogad nopircis pirmos hektārus zemes. Uz tās sagruvusi māja, bet labs šķūnis. Tajā mitinās pavasarī pirktie 14 jaunlopu. Tīršķirnes pagaidām nevarēja atļauties, iegādātas jauktās Latvijas brūnās un zilās govis.
Piekabe meža darbiem
Lai audzētu gaļas lopus, nepieciešams daudz zemes vai arī barība nepārtraukti jāpieved klāt. “Kalna Ozoliņiem” savas zemes nav daudz, tāpēc to nomā no draugiem, kaimiņiem. Piedaloties Hipotēku bankas atbalstītā programmā, septembrī iegādājies piekabi, kuru izmantos meža darbiem — koku izvešanai.
To, ka jaunam cilvēkam kļūt par lauksaimnieku, strādāt laukos būtu problemātiski, Mārcis noraida. “Nav tik traki, īpaši, ja audzē gaļas lopus. Ja rodas vajadzība kaut kur aizbraukt, ganāmpulku pāris dienu varu atstāt savā vaļā. Galvenais, lai viņiem pietiek ūdens.” Par ienākumiem gan pašlaik runāt pāragri. Nepieciešami vismaz četri gadi, 30 lopu. No pašreizējā ganāmpulka kādu pārdot varēs nākamruden.
Trīs vien
palikuši
Vai šādu nodarbošanos jaunais zemnieks ieteiktu saviem vienaudžiem? Viņš teic — ja ir griba, nav bail no grūtībām, piemēram, kad dzimst teļi, kāpēc ne? Kamēr lopi ienākumus nedod, sniegs mežizstrādes pakalpojumus. Tāpēc iegādāta piekabe, saimniecībā šādam darbam ir piemērots traktors. Līdztekus šobrīd gādā materiālu šķeldai. Izzāģē krūmus no sava īpašuma, no tuvējo kaimiņu, tālāk dzīvojošu draugu zemes. Kokneses pusē paziņas nodarbojas ar šķeldošanu. Ja visus darbus pārsvarā dara pats, jēga no tā esot.
Brālis gan izvēlējies dzīvot un strādāt Rīgā. Šad tad atbraucot ciemos uz “Kalna Ozoliņiem”. Arī liela daļa draugu devušies uz galvaspilsētu, citi uz ārzemēm, un Vietalvas pusē palikuši vien trīs vienaudži. Brīvdienās, kad sabrauc rīdzinieki, bariņš ir lielāks. “Ārzemnieki” pārsvarā te ierodas divreiz gadā — Jāņos un Ziemassvētkos. Vai, klausoties viņu stāstus, pašam nav radusies vēlēšanās pamest Latviju? Mārcis teic, ka mājas ir svarīgākas par ātru un lielu naudu: “Neesmu radis kādam kalpot.”
