Skrīveru novada domes oktobra sēde bija nedaudz atšķirīga no ierastajām. Tajā līdz ar ikdienišķiem jautājumiem izskatīja arī domes izpilddirektora Aigara Orupa atbilstību ieņemamajam amatam. To ierosināja daļa deputātu. Līdz balsošanai gan nenonāca, toties izvērsās skaļas debates.
Būvēs atkritumu
šķirošanas laukumu
Viens no plašākajiem izskatāmajiem jautājumiem bija par pašvaldības zemes apsaimniekošanu. Deputātiem nācās pieņemt lēmumu par 1200 m2 lielas platības iznomāšanu 10 gadiem atkritumu apsaimniekotājai SIA “Ķilupe” šķiroto sauso atkritumu pieņemšanas punkta izveidei. Teritorija ir Dzelzceļnieku ielā, līdzās ūdenstornim. Sagatavotais zemes nomas līguma projekts paredz ierīkot ierobežotu teritoriju īslaicīgai sašķirotu sauso atkritumu — riepu, būvmateriālu, elektroierīču u. c. — glabāšanai. Iedzīvotāji šajā laukumā bez maksas varēs atstāt savas nederīgās lietas.
Deputāti bažījās par piebraucamā ceļa saglabāšanu labā kvalitātē, ja to izmantos smagsvara automašīnas, varbūt teritoriju laukam ir iespējams izvēlēties citviet? Bažījās arī par iespējamajām smakām, kuras varētu rasties, glabājot dažādas vielas, un radītu neērtības tuvumā dzīvojošajiem.
Lai nepiesārņotu gruntsūdeņus, laukumu paredzēts asfaltēt un ierīkot virszemes ūdeņu savākšanas sistēmu. Dome plāno rosināt laukuma apsaimniekotāju sakārtot tam piebraucamos ceļus.
Viens no ierosinājumiem bija atkritumu novietni pārvietot uz tā dēvēto “Nelsa” laukumu pie dzelzceļa. Tas šim mērķim būtu piemērotāks, jo piebraucamais ceļš ir asfaltēts, bet pašreiz izraudzītajam — grantēts. Domes pārstāve iebilda, ka “Nelsa” laukums nav rūpnieciskajā zonā un neatbilst konkursa, kurā piedalās “Ķilupe”, nosacījumiem.
Izraudzīto laukumu pilnībā paredzēts izbūvēt līdz nākamā gada beigām, un “Ķilupe” par tā lietošanu pieskaitīs novadam nomas maksu — 20 latu gadā.
Dīvaini, ka Skrīveru novada dome līgumu ar “Ķilupi” par atkritumu savākšanu noslēgusi pieciem gadiem. Vai tādēļ laukuma izmantošana neradīs sarežģījumus nākotnē? Dažiem deputātiem aizdomīgs šķita noteiktais minimums — 10 gadu — šāda laukuma ekspluatācijai.
Jāzina, par ko runā komitejās
Interesants jautājums, kas atraisīja vēlā pēcpusdienā jau nogurušos deputātu prātus, bija nevalstiskās sabiedriskās organizācijas “Varam un darām” ierosinājums publiskot Skrīveru novada domes komiteju sēžu protokolus, ievietojot tos internetā Skrīveru novada mājaslapā. Tas, pēc organizācijas pārstāvju domām, ļautu iedzīvotājiem labāk sekot līdzi deputātu darbam, jo domes sēdēs deputāti pārsvarā tikai nobalso par jautājumiem, neizskatot tos plašāk. Līdz šim, ievērojot esošo likumu, publicēja tikai, tā teikt, galarezultātu — deputātu balsojumu. Vai atklātībai nepieciešams nodot arī debates?
Deputāte Rasma Kazimirova iebilda pret komitejas sēžu, kurās izskata personīgus ar iedzīvotājiem saistītus jautājumus, debašu publiskošanu. Aldis Rakstiņš vairāk bija pret nekā par komiteju sēdēs runātā nonākšanu atklātībā, sakot: vai visiem jāzina, kas ko teica? Andris Zālītis jauno kārtību daļēji atbalsta un uzskata, ka ikviens interesents personīgi var ierasties novada domē pēc komiteju sēžu protokolu kopijām, jo — cik ir tādu, kuriem šī informācija saistoša? Savukārt Jānis Brokāns norādīja, ka tā iedzīvotāji uzzinātu arī par tiem jautājumiem, kurus komitejās izskata, bet kādu apstākļu dēļ domes sēdei nevirza, noraida. Deputāti bija vienisprātis par sēžu darba kārtības savlaicīgu publicēšanu novada mājaslapā, lai iedzīvotāji būtu informēti un varētu ierasties uz tām.
Tikai bez
emocijām!
SIA “Skrīveru saimnieks” iesniegusi izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram jaunos ūdens piegādes un kanalizācijas tarifus, kuri no diviem latiem par kubikmetru ūdens pieaugs līdz trim latiem. Tas, protams, iedzīvotājos radīs neapmierinātību. Juris Zirnis, SIA “Skrīveru saimnieks” valdes loceklis, sēdē centās izskaidrot tarifu palielināšanas nepieciešamību un stāstīja par 21. novembrī gaidāmo iedzīvotāju tikšanos ar Regulatoru. Zirņa kungs vairākkārt atkārtoja — emocijas tikšanās laikā netiks ņemtas vērā, tikai konkrēti priekšlikumi. Tarifu pārrēķins veikts tādēļ, ka “Skrīveru saimnieka” klienti būtiski samazinājuši ūdens patēriņu. Pirms trim gadiem viens cilvēks mēnesī patērēja vidēji 3 m3, šogad — tikai 1,6 m3 ūdens. Nedaudz mazinājies arī klientu skaits, jo arvien vairāk cilvēku dodas uz ārzemēm.
Deputāte Rasma Kazimirova sašutusi teica, ka, piemēram, Institūta mājās dzīvojošie ir neizpratnē par maksas paaugstināšanu, bet viņa konkrētu atbildi iedzīvotājiem nespēj sniegt, jo līdz galam nav skaidrs cenu kāpuma iemesls. Gan viņa, gan pārējie deputāti nevar piekrist nosauktajiem skaitļiem, jo tik būtisks ūdens patēriņa samazinājums šķiet neloģisks. Līdz ar to veidojas apburtais loks. Tiem, kuri nemaksāja līdz šim, turpmāk samaksāt būs vēl sarežģītāk, bet tie, kuri patērēja mazāk, centīsies ekonomēt vēl vairāk.
Vainīgi zudumi un parādnieki
Zirņa kungs kā argumentu nosauca arī elektrības sadārdzināšanos, amortizācijas izdevumus, papildu darbus jaunajās attīrīšanas iekārtās. Iepriekšējie izcenojumi kalkulēti uz vecās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas bāzes. Kazimirovas kundzei gan esot cita informācija: ūdensapgādes tīklā rodas ūdens zudumi, kādai mājai — pat ap 13 kubikmetriem mēnesī, vainīgs arī lielais parādnieku skaits. Deputāta Rakstiņa priekšlikums bija iedzīvotājiem pateikt vienkārši un saprotami — jo vairāk mājsaimniecību pieslēgsies jaunajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, jo mazāks būs ikmēneša maksājums. Pašlaik jaudīgās attīrīšanas iekārtas darbina gandrīz “pa tukšo”, bet līdzekļus tām vajag tik un tā. Tāpēc novada domes priekšsēdētāja Lisenko kundze lūdza “Skrīveru saimnieku” veltīt uzmanību un laiku, informējot, izskaidrojot, konsultējot iedzīvotājus par pieslēgšanās izmaksām un iespējām. Pēc Zirņa kunga teiktā, šobrīd potenciāli pieslēgties var vēl vismaz 60 privātmāju. Jāatzīst, ka, iesaistoties šajā grandiozajā projektā, tajā ierakstīja vēlamo rezultātu, pieļaujot iespēju, ka visi Skrīveri ir pieslēgti šai sistēmai. Tagad, kad lietotāju ir tikai maza iedzīvotāju daļa, loģiski, ka pakalpojums ir dārgs.
Var strādāt arī bez apliecības
Pēdējais sēdes jautājums — deputāta Jāņa Brokāna ierosinājums atstādināt no amata izpilddirekto-ru Aigaru Orupu. Šī ierosinājuma pamatā ir fakts, ka Orupa kungu Lielvārdē apturējusi ceļu policija, konstatējusi automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, tādēļ piespriests sods — autovadītāja apliecības atņemšana uz četriem gadiem. Brokāna kungs norādīja — kad izpilddirektora amatam izsludināja konkursu, viena no prasībām bija, lai būtu B kategorijas autovadītāja apliecība. Toreiz, iespējams, vairāki cilvēki šim konkursam nepieteicās tikai tādēļ, ka viņiem nebija vadītāja apliecības. Vai tagad bez autovadītāja apliecības izpilddirektors spēs pilnvērtīgi pildīt savus amata pienākumus?
Novada domes priekšsēdētāja atbildēja, ka nekā vairāk kā fakts, ka nav apliecības, viņai nav. No policijas nav saņemts protokols, bet tas nav arī pieprasīts, tāpēc nianses šajā lietā oficiāli nav zināmas un neesot būtiskas.
Viņa gan vērsusies pie katra domes deputāta ar jautājumu — izpilddirektoram jāpaliek amatā vai nē? Pieci no 13 izteica nosodījumu un vēlētos, lai Orupa kungs atkāptos no amata, seši deputāti uzskata, ka viņam jāturpina strādāt, bet divi šo izvēli atstāj paša vaininieka sirdsapziņas ziņā. Aptaujāti arī pašvaldības iestāžu vadītāji. Divi ir pret palikšanu amatā, trīs nostājas izpilddirektora pusē un divi paļaujas uz Orupa kunga sirdsapziņu.
Kaunpilns
pārkāpums
Ja jautājumu vērtē no likuma viedokļa — tas, ka nav autovadītāja apliecības, nav iemesls atstādināšanai no amata. Savukārt domes priekšsēdētāja uzskata, ka ir gada beigas, jāpabeidz vairāki iesākti un jāvirza jaunie pašvaldības projekti, jāpieņem nākamā gada budžets. Lai šos darbus veiktu, izpilddirektoram amatā jāpaliek vismaz līdz nākamā gada martam. Brokāna kungs gan iebilda, norādot uz novada vārda, prestiža graušanu, ja amatā paliek cilvēks, kurš izdarījis kaunpilnu pārkāpumu — vadījis auto reibumā.
Vai turpmāk izpilddirektors izbraukumiem izmantos pašvaldības transportlīdzekli un arī domes autovadītāju? Līdz šim viņš lietoja personīgo automašīnu, par ko saņēma degvielas kompensāciju, kā arī no domes budžeta sedza daļu amortizācijas izmaksu — 2 santīmus par kilometru. Vai šīs izmaksas būs vienādas, izmantojot pašvaldības auto, tas jārēķina ekonomistam. Vai turpmāk būs daudz grūtāk plānot citu pašvaldības darbinieku izbraukumus? Lisenko kundze teic, ka grafiku var pielāgot un sarežģījumus tas neradīs, jo koleģiāla vienošanās bijusi arī līdz šim. Deputāts Uldis Dzērve šim jautājumam, vismaz sēdes laikā, pielika punktu: ja nav pierādījumu tam, ka izpilddirektors netiek galā ar saviem pienākumiem arī bez autovadītāja apliecības, nav juridiska pamata izvirzīt jautājumu par atlaišanu. No morāli ētiskā aspekta deputāti var tikai izteikt savu viedokli, bet gala lēmumu var pieņemt tikai pats Aigars Orups. Arī domes priekšsēdētājas piedāvājums palikt amatā vēl trīs mēnešus nav korekts. Nosauktie argumenti par budžetu un projektiem ir tiešie pienākumi. “Kamēr viņš nav teicis savu lēmumu, esam par to, lai cilvēks strādā,” tā sēdēs beigās teica Dzērves kungs.
Visai dīvaina ir Skrīveru domes vadības un deputātu koncepcija: pieņemt darbā vai nē — to lemj dome, bet aiziet vai palikt amatā — pats vainīgais… Tas ir nevilšs pamudinājums citām amatpersonām: dariet jūs tāpat, amatu saglabāsiet!
