Skrīverieši bez rokasbumbas neiztiek, arī Rīgā dzīvojot. Šīgada martā izveidota komanda un uzaicināts treneris. Nospēlētas jau trīs spēles, pēdējā pret SK “Latgols juniori” no Ludzas aizvadīta ar pārliecinošu uzvaru — 33:19 . Par komandas izveidošanu un darbību stāsta tās menedžeris Uldis Dronka.
Komandā “Skrīveri” ir 19 skrīveriešu un divi aizkrauklieši. Vidējais vecums — ap 27 gadiem. Lielākā daļa no puišiem dzīvo, mācās, strādā Rīgā un trenējas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas sporta zālē. Mājas spēles gan pārsvarā notiek Aizkraukles novada sporta hallē, jo Skrīveru vidusskolas sporta zāle neatbilst noteiktajiem standartiem. Treniņi ārpus Rīgas, Skrīveros, ir bez maksas, tāda vienošanās noslēgta ar novada domi, toties Rīgā par katru nodarbību jāmaksā 30 latu. Skrīveru novada dome, atbalstot komandu, piešķīrusi līdzekļus reģistrācijai, dalībai Latvijas čempionātā, daļas degvielas izdevumu segšanai.
Sava prieka pēc
“Mēs esam Andra Eģīša skolēni,” saka komandas menedžeris Uldis Dronka. Liela daļa komandas puišu rokasbumbu nav spēlējuši kopš vidusskolas beigšanas. Tāpēc sākumā bijusi vēlēšanās vienkārši sanākt kopā un darīt to sava prieka pēc. Vēlāk gribējies sacensties ar kādu, piemēram, no pirmās līgas komandām. Uzaicinātie atbalstītāji deva iespēju ideju realizēt. Skrīveros kādreiz bija, bet jau likvidēta pirmās līgas komanda, kuru vadīja Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš, bet virslīgā joprojām aktīvi spēlē sieviešu rokasbumbas komanda. No Alda Rakstiņa komandas jaunajā ir pieci spēlētāji. Jaunizveidotajai komandai vajadzēja nopietnu treneri, un par tādu kļuva skrīverietis Artis Kurmēns (25). Viņš ir jaunākais treneris līgā. Uldis atceras: Artis reiz mācījies spēlēt rokasbumbu no viņa vienaudžiem, bet tagad lomas mainītas. Artis spēlējis Latvijas izlasē, šobrīd ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas virslīgas komandā.
Kas ir svarīgāk?
Latvijas čempionātā nospēlētas trīs spēles, un pirmā beigusies ar deviņu punktu zaudējumu vienai no stiprākajām komandām — no Stopiņu novada. Otrā spēle bijusi veiksmīgāka, un iegūts piecu punktu pārsvars pār Jūrmalas otro komandu. Veicies arī spēlē ar ludzāniešiem, un par nākamo spēli ar SK “Latgols juniori” viņu mājās jau esot pārliecība par uzvaru.
Vai komanda gaida papildinājumu? Uldis teic, ka pašlaik dalībnieku ir pietiekami un spēļu laikā rodas savstarpēja konkurence, kurš ies laukumā un kurš paliks rezervē. Te gan rodas dilemma: kas ir svarīgāk — lai visi tiktu spēlēt vai arī gūt uzvaru? Komanda balsojusi, un vairākums bijis par uzvaru. Līdz čempionāta beigām atlikušas 10 spēļu, un skrīverieši esot pārliecības pilni tajās uzvarēt.
Jāspēlē bez “brāķa”
Vai Latvija pamazām pārtop par rokasbumbas zemi? Uldis atbild noliedzoši. Latvijas rokasbumbas izlase pārstāv Latviju starptautiskajā līmenī, bet ne reizi nav piedalījusies olimpiskajās spēlēs, pasaules vai Eiropas čempionātos. Salīdzinājumā, piemēram, ar Slovēniju, Horvātiju latviešu spēles līmenis ne tuvu nav tik augsts. Dānijā jau bērnudārzā ir speciāla sporta stunda rokasbumbā. Atšķirībā, piemēram, no hokeja, lai nodarbotos ar rokasbumbu, lielu līdzekļu nevajag. Spēle ir interesanta arī skatītājiem — dinamiska. Toties tas ir viens no traumatiskākajiem sportaveidiem.
Salīdzinājumā ar pārējo septiņu līgas komandu spēlētājiem skrīverieši ir vieni no augumā mazākajiem. Līdz ar to grūtāk bloķēt metienus un rodas citas sarežģītas situācijas. Tāpēc svarīgi, lai spēlē būtu pēc iespējas mazāk “brāķa” — nenoķertu bumbu, neveiksmīgu piespēļu. Uldis teic, ka te liels nopelns ir trenerim, kurš nepieļauj “ražot brāķi”. Sākumā Artis treniņos pret komandu izturējies rezervēti, bet tagad, kad iejuties, iestrādājies, savu cenšas panākt par katru cenu. Skrīveriešu komandas mērķis ir Latvijas čempionātā tikt vismaz trijniekā un vēlāk sasniegt vēl augstāku rezultātu.
