Jaunais mācību gads rit jau trešo mēnesi. Šogad tas sākās ne tikai ar jaunām mācību programmām, bet arī izmaiņām ēdienkartē. Stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par ēdināšanu bērnudārzos un skolās.
Noteikumi izglītojamiem nosaka enerģijas un uzturvielu normas, viņu ikdienas ēdienkartē iekļaujamos un neiekļaujamos pārtikas produktus, kā arī uzturam pievienojamā sāls un cukura daudzumu. Tomēr, kā liecina pētījumi, ārpus skolas un mājās skolēni labprātāk uzturā lieto neveselīgu pārtiku.
Ēšanas paradumi veidojas ģimenē
Ēdināšanai skolās un bērnudārzos ir liela nozīme. Darbdienās bērna galvenās ēdienreizes ir izglītības iestādē — brokastis, pusdienas, launags. Tomēr ne visi skolēni ēd skolā, ir arī tādi, kas dodas uz mājām, arī brīvdienās un brīvlaikos bērni maltīti ietur mājās.
Latvijas Diētas ārstu asociācija sadarbībā ar “Baltic Restaurants Latvia” interneta portālā calis.lv veica aptauju “Ko bērni ēd mājās?”.
Aptaujā par bērnu ēšanas paradumiem mājās piedalījās pārsvarā bērnu vecāki. 36% aptaujāto vecāku ir skolas vecuma bērni no septiņiem līdz 16 gadiem, bet lielākajai daļai (64%) respondentu ir no viena līdz sešiem gadiem, kuri skolu vēl neapmeklē.
Aptaujas rezultāti liecina, ka cīsiņi, sardeles, frī kartupeļi un kečups ir produkti, ko bērni ikdienā mēdz ēst mājās, atšķiras tikai to ēšanas biežums. Piemēram, cīsiņus vai sardeles mājās ēd 88% bērnu, lielākā daļa ne biežāk kā reizi nedēļā vai retāk. Tikai 12% aptaujāto ir atbildējuši, ka cīsiņus vai sardeles neēd nekad, 11% — ka tie ir garšīgi un ātri pagatavojami, tāpēc šādus produktus lieto vairākas reizes nedēļā. 14% respondentu norāda, ka, izvēloties šos izstrādājumus, svarīgāka par visu ir šo produktu cena un garša, nevis to kvalitāte (gaļas daudzums cīsiņos).
Vecāku atbildība
Apmēram puse bērnu vismaz reizi nedēļā ēd frī kartupeļus, arī saldumus (konfektes, cepumus u. c.), un tikai viens procents vecāku atzīst, ka saldumus bērniem nedod vispār.
Pozitīvs atzinums — vecāki cenšas bērniem gatavot veselīgas brokastis: vairāk kā puse aptaujāto (58%) bērnam brokastīs gatavo kādu biezputru, 8% pārsvarā izmanto gatavās brokastu pārslas, bet 15% bērnu parasti brokastis mājās neēd.
Tā, protams, ir vecāku atbildība, ko viņu bērns mājās ēd. Var saprast arī bērnu, ja viņš miltu mērces vietā vēlēsies kečupu un nenosakāmas konsistences sautējumu aizstās ar frī kartupeļiem. Var saprast arī vecākus, kuri, visu dienu nostrādājuši darbā, pirms vakariņām nejūt ne čakluma, ne radošuma uzplūdus, tāpēc bērnam labāk uzvāra cīsiņu un iedod biezpiena sieriņu. Bet, ja bērns ir paēdis veselīgas pusdienas vai launagu, vakarā viņam varētu pietikt ar augļu vai dārzeņu salātiem.
Laukos ir citādi
Tā gan ir problēmas viena puse. Vecāki saviem bērniem parasti dod kabatasnaudu, bet, ko viņi par to pērk, ir grūti kontrolēt. Pie skolām, īpaši pilsētās, ir gan veikali, gan kafejnīcas, kur iespējams nopirkt gāzētos dzērienus, čipsus un citus neieteicamos produktus.
Iepretim Aizkraukles novada ģimnāzijai ir kafejnīca “Betija”. “Nav tā, ka skolēni te stāv rindā, protams, gadās, ka bērni nopērk picu vai burgerus,” saka kafejnīcas kasiere Santa Rubene. “Pie mums šīs preces pērk minimāli. Tas ir mīts, ka jaunieši ēd neveselīgi. Aptauja veikta pilsētā, laukos ir citādi.”
Līdzīga situācija ir Jaunjelgavā, kur netālu no skolas ir pārtikas veikals “BVR”. “Bērni skolas laikā vai pēc stundām nepērk čipsus vai limonādi,” saka “BVR” pārstāve Linda Onužāne. “Viņi labprāt pērk bulciņas, bet čipsi vai limonāde nav iecienītākās preces.”
Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka māmiņas savām atvasēm uz skolu visbiežāk dod līdzi veselīgus našķus — augļus, dažādas barankas un cepumus bez cukura.
Mazajās lauku skolās, piemēram, Mazzalvē, bērni skolā ēd to, kas viņiem paredzēts. Te tuvumā nav ne kafejnīcas, ne veikala. Skolas virtuvē ēdienkarte katru nedēļu tiek izstrādāta tā, lai ēdienos būtu sabalansētas produktu devas.
“Visi skolēni saņem brīvpusdienas, savukārt tie, kuri uz skolu brauc ar autobusu, var paēst arī launagu,” stāsta Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis. “Bērni zina, ka var paēst skolā. Veikals no skolas ir tālu, tāpēc mācību laikā viņiem nav iespējas iegādāties čipsus vai gāzētos dzērienus. Tāpat laukos reti kurā vietā var nopirkt burgerus vai hotdogus, tā ka šīs problēmas pie mums nav. No frī kartupeļiem skolas virtuvē esam atteikušies jau pirms daudziem gadiem. Tas ir mīts, ka skolas ēdnīcas ēdiens ir negaršīgs. Ja ir labi pavāri, tad bērni te pagatavoto maltīti ēd labprāt. Turklāt skolā viņi pierod ēst tādus ēdienus, kādus, iespējams, mājās neēstu — piemēram, zupas vai biezputras. Ja viņi saprot, ka arī šie ēdieni var būt garšīgi, tad tādus prasīs arī mājās. Jaunās prasības gan nedaudz apgrūtina produktu iepirkšanu, bet arī tā nav problēma.” Tomēr jaunieši atzīst, ka viņi nelabprāt izvēlas pusdienas skolas ēdnīcā, bet vairāk apmeklē kafejnīcas.
