Valsts valodas centrs (VVC) šogad saņēmis 935 sūdzības par latviešu valodas nelietošanu vai tās nepietiekamu lietošanu — desmit reižu vairāk nekā 2006. un 2007. gadā. Lielākā daļa sūdzību ir par valsts valodas nepietiekamu lietošanu apkalpojošajā sfērā — komunikācija latviešu valodā joprojām grūtības sagādā pārdevējiem, apsargiem un skaistumkopšanas salonu darbiniekiem.
VVC Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis informē, ka arī par nekvalitatīvu preču anotāciju tulkojumu latviešu valodā šogad sodīts ap 900 personu. Šādi tulkojumi lielākoties ir nepārtikas precēm, un lielākie grēcinieki ir mazie uzņēmēji, kas importē preces no Ķīnas un Krievijas. Atceros gadījumu, kad pirms pāris gadiem, iegādājoties sniega lāpstu, tikai mājās izlasīju, ka uzlīmē uz tās rakstīts “sviesta trauks”. Šādu absurdu gadījumu ir simtiem, internetvietnē miljons.com ir arī daudz spilgtu valsts valodas kropļošanas un nelietošanas piemēru, ko piedzīvojam ik uz soļa — sabiedriskajā transportā, veikalos, birojos un citās sabiedriskās vietās.
VVC pēdējā laikā soda arī valsts valodas nelietotājus internetā, kur uzņēmumi nereti mājaslapas izveidojuši tikai krievu valodā. Šajās dienās VVC pieņems lēmumu par Latvijas futbola izlases preses konferenci, kurā nebija nodrošināts tulkojums latviešu valodā. Izlasei par valsts valodas ignorēšanu varētu noteikt tikai 25 latu naudassodu. Antons Kursītis skaidro: “Soda apjoms nav galvenais, galvenā ir sabiedrības attieksme. Ja tā ir pielaidīga, kaut ko panākt ir grūti. Latvieši ir labi vagari un kalpi, bet nespēj būt labi saimnieki savā zemē.”
Latviešu valodas izdzīvošana vienīgajā vietā pasaulē, kur tā ir oficiāla valsts valoda, kļūst arvien trauslāka. Ne jau sešpadsmit VVC inspektoriem, kuri strādā visā Latvijā, izdosies uzvarēt valodas nelietotājus, kropļotājus un ienaidniekus. Tā, manuprāt, ir ikviena latvieša sirdsapziņas un goda lieta. Cik katrs spējam kopt un cienīt dzimto valodu, to nepiesārņojot. Vai grēkojam, īsziņās rakstot saīsinājumus, piemēram, vārdu “kāpēc”, “vienkārši” vietā uzrakstām “vnk”, “kpc”, rakstām bez garumzīmēm, atstarpēm un pieturzīmēm. Jo tā taču ir ātrāk un ērtāk. Šī sadzīviskā valodas kropļošana ir beigu sākums. Valoda taču ir cilvēka vizītkarte.
Domāju, nepanāksim, lai kāds vietējais uzņēmējs Ivans pēkšņi atskārst, ka grib runāt latviski, vēlas iemācīties rakstīt bez kļūdām. Kādēļ gan? Ērtāk samaksāt naudassodu. Tā ir daudzviet — cilvēki, baidoties zaudēt darbu, par tādu “sīkumu”, ka priekšniecība ar viņiem nerunā valsts valodā, šodien nereti neaizdomājas un neuzskata par kaut ko ārkārtēju. Vai tiešām tikai galējā izmisuma brīdī, kad latviešiem jāpiedzīvo referendums par otras valsts valodas ieviešanu, spējam mobilizēties un paust stingru nostāju, lai ikdienā par to atkal aizmirstu?
