Ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja Leona Līduma rīkojumu par pašvaldības uzņēmuma “Lauma A” vadītāju iecelts tā līdzšinējais darbinieks Modris Bite. Viņš ir arī vienīgais SIA “Lauma A” valdes loceklis.
Izvēlas no darbinieku vidus
“Laumā A” tika veikta revīzija, un par to laikraksts “Staburags” jau rakstīja 12. oktobra numurā. Savukārt iepriekšējā uzņēmuma vadītāja un valdes locekle Ludmila Beināre no 19. oktobra ir pārtraukusi darba attiecības pēc pašas lūguma veselības pasliktināšanās dēļ.
“Nolēmām meklēt jauno vadītāju uzņēmumā. Veicām pārrunas ar vairākiem pretendentiem, “Laumas A” darbiniekiem, un par piemērotāko atzinām Modri Biti,” stāsta pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs. “Viņam ir atbilstoša izglītība, pieredze, savs skatījums uz problēmu risināšanu, ir patstāvīgs spriedumos. Modris Bite apzinās vezuma smagumu, kas būs jāvelk, grūto situāciju, kurā jāsāk darbs. Pašvaldības speciālisti, protams, viņam palīdzēs.”
Modris Bite ir no Iršiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātē viņš ir studējis programmā “Būvniecība” un ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu, bet šogad — maģistra grādu. Viņa nodoms bija turpināt izglītību un iegūt energoauditora sertifikātu, tomēr tagad šo ieceri nāksies kādu laiku atlikt.
Pārzina problēmas
Līdz šim uzņēmumā “Lauma A” Modris Bite strādāja par būvtehniķi, un šajā darbā ir aizvadīti nepilni trīs gadi. Ir apskatījis mājas, zina, kādā kārtībā ir māju jumti, bēniņi, pagrabi, pārzina reālo situāciju, māju problēmas, ir iepazīta vide, cilvēki, problēmu gadījumā arī iedzīvotāju negatīvā attieksme pret uzņēmumu — dažkārt iedzīvotāji neapzinās, ka viņi ir mājas īpašnieki, bet pauž tādu nostāju, it kā visas mājas pilsētā piederētu “Laumai A”. Lielu kolektīvu nav vadījis, bet pieredzi guvis kā namu apsaimniekošanas meistars, organizējot darbus. Priekšroku dod demokrātiskam vadības stilam, viedokļu uzklausīšanai.
Jautāts, cik ātri piekritis jaunajam piedāvājumam un vai spēs tikt galā, Modris Bite atbild, ka šo amatu nav uztvēris ar lielu sajūsmu, jo apzinājies grūtības, problēmas. Tas nav bijis vienas dienas lēmums. “Uzskatu, ka varēšu tikt ar darbu galā,” viņš sacīja domes deputātiem.
Kopsapulces — līdz 21. decembrim
Pēc jaunā vadītāja domām, darbu nedaudz atvieglos neatkarīgā auditora ziņojums par uzņēmumu un domes noteiktie uzdevumi, kas jāpaveic konkrētā laikā. Tie ir: pēc auditā konstatēto faktu izanalizēšanas līdz 16. novembrim izveidot pasākumu plānu trūkumu novēršanai; līdz 21. decembrim inventarizēt katras mājas uzskaitē esošos uzkrājumu atlikumus un apstiprināt tos māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs; līdz 27. decembrim ziņot domei par paveikto; turpmāk pilnveidot dzīvojamo māju pārvaldīšanas darbību reglamentējošos dokumentus un nodrošināt precīzu, pareizu un savlaicīgu dzīvojamo māju ieņēmumu — izdevumu un uzkrājumu uzskaiti; izvērtēt katra administrācijas darbinieka atbildību un par pieļautajiem trūkumiem atbilstību amatam.
Izskata pēdējo
10 gadu dokumentus
Domes deputāti jautāja, vai māju uzkrājumu inventarizācijas un kopsapulču termiņi ir reāli, vai līdz tiem varēs paspēt visu izdarīt? Domes priekšsēdētājs Leons Līdums sacīja, ka darbs notiek visu laiku, domes finanšu — ekonomikas nodaļas vadītāja Zinaīda Krūmiņa ir izskatījusi pēdējo 10 gadu “Laumas A” dokumentus, analizējot uzņēmuma darbību. Revidents sniedz secinājumus, bet neanalizē, kāpēc kļūdas un neprecizitātes radušās. Piemēram, Zinaīda Krūmiņa secinājusi, ka no 2000. līdz 2005. gadam dzīvojamo māju telpu nomnieku maksājumi netika ieskaitīti māju ieņēmumos. Nauda nekur nav pazudusi, to iekļāva kopējā uzņēmuma bilancē, tomēr tā ir piederīga mājām. No 2000. līdz 2002. gadam māju izdevumos nepamatoti ieskaitīja arī siltummezglu vērtību nolietojumu. Zinaīda Krūmiņa nosauc vienu piemēru — Gaismas ielā 2 šīgada janvārī mīnusā bija 1850 latu, bet pēc veiktās analīzes secināts, ka no 2000. līdz 2005. gadam mājas ieņēmumos nebija ieskaitīts 1700 latu, toties liela summa bija ierakstīta kā siltummezglu nolietojums. Iznāk, ka mājas uzkrājums tagad ir nevis mīnusos, bet plusos — 7405 lati. Ir jāizvērtē, cik liels uzkrājums ir visām Aizkraukles mājām.
Iedzīvotāji ir aicināti aktīvi piedalīties kopsapulcēs, lai varētu apstiprināt māju uzkrājumu summu.
Nav “Rīgas namu” gadījums
Deputāti aicina iedzīvotājus būt aktīvākiem, ja redz nepilnības uzņēmuma darbā, piemēram, agrāk māju vecākie parakstīja aktu par mājās veikto darbu kvalitāti, bet ne par izlietoto summu, līdz ar to domstarpību gadījumā vairs nav iespējams pārbaudīt, par kādu summu ir solīts darbus veikt un kāda ir iztērēta. Bet, ja iedzīvotāji jau sākumā būtu iebilduši, šis jautājums būtu atrisināts.
Spīdolas ielas 22. mājas iedzīvotāji, saceļot “brēku” par patieso mājas uzkrājumu, uzņēmumā ir panākuši pārmaiņas. “Lauma A” viņiem pārskatu izsniedza vairākas reizes, un katru reizi skaitļi atšķīrās. Ja iedzīvotāji nebūtu vērsušies domē, “Lauma A” strādātu tāpat, kā līdz šim.
Tomēr gan Līduma, gan Zēberga kungs uzsvēra, ka līdzekļi nav izsaimniekoti, kā tas ir noticis “Rīgas namos”, bet gan pieļautas kļūdas, neprecizitātes līdzekļu uzskaitē. Viņi pat izteica pateicību Ludmilai Beinārei par to, kas ir paveikts pilsētas sakopšanā, māju siltināšanā.
Beināres kundze domes sēdē nepiedalījās. Uz “Staburaga” jautājumu, kā viņa skaidro pieļautās neprecizitātes un kļūdas, atbild Zēberga kungs: toreiz tā bijis pieņemts… Savukārt “Laumas A” revidente Antonija Spirina, Rīgā reģistrētās SIA “Revidents” pārstāve, domei pat pārmetusi, ka tā sākusi publisku šī jautājuma izskatīšanu. Dome ir ieteikusi uzņēmumam “Lauma A” līgumu ar šo firmu pārtraukt.
Ierosina auditu arī “Aizkraukles siltumā”
Deputāts Armands Kasparāns ierosināja neatkarīgas firmas auditu veikt arī citos pašvaldības uzņēmumos, tajā skaitā “Aizkraukles siltumā”. Viņam pievienojās arī deputāts Nikolajs Sokols. Tomēr Zēberga kungs iebilda — tas neesot vajadzīgs, jo visi skaitļi tiek parādīti bilancē, tur zembilance nemaz neesot iespējama, kā tas ir bijis “Laumā A”. Turklāt SIA “A. Kursītes auditorfirma”, kas veica auditu “Laumā A”, regulāri pārbauda arī SIA “Aizkraukles siltums” darbību — ko gan jaunu tās pārstāvji uzņēmumā atklāšot?
Tomēr Armands Kasparāns vēlas, lai audits tiktu veikts — skaidrības un iedzīvotāju labad. Kā viņš un Nikolajs Sokols turpmāk rīkosies, vai rakstiski pieprasīs veikt auditu? Viņi teic, ka vēl padomāšot un apsvēršot, vai to darīt, un uzklausīšot arī vēlētāju viedokli.
