Pēdējā laikā atkal ir dzirdamas patīkamas ziņas, ka degvielas cenas mazumtirdzniecībā nedaudz sarūk. Kādi tam ir galvenie iemesli?
Joprojām šajā kontekstā ir jārunā par pasaules cenu izmaiņām. Šoreiz šīs izmaiņas notiek mums, patērētājiem un tirgotājiem, patīkamajā virzienā, respektīvi, cenas samazinās, kas nozīmē to, ka zemāka kļūst arī cena mazumtirdzniecībā. Tādējādi noteicošais šajā brīdī ir tikai tas, par kādām cenām Latvijas tirgotāji importē degvielu.
Cenas degvielai šībrīža situācijā samazinās, taču šī produkta cenu svārstības ir saistītas nevis, piemēram, ar dažādiem starptautiskajiem militārajiem konfliktiem, bet gan spekulācijām Eiropas un pasaules biržās — norāda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs MĀRTIŅŠ STIRĀNS.
— Kādi ir noteicošie faktori, kas pasaulē šobrīd samazina naftas un tādējādi arī degvielas cenas? Nereti kā iemesli šīm cenu svārstībām norādīti notikumi Sīrijā un Irānā vai arī ASV izšķiršanās par tā dēvētajiem dolāru drukāšanas pasākumiem.
— Īstenībā jau šis jautājums ir jāvērtē, raugoties no pavisam cita skatpunkta. Vai nav pamata dažādu attaisnojumu meklēšanai, piesaucot dažādus konfliktus un tamlīdzīgas lietas. Jāņem vērā, ka degvielas cenas tiek noteiktas Eiropas un pasaules biržās un tās ir spekulatīvas. Biržās notiek spekulācijas ar dažādām lietām, ne tikai naftu un tās produktiem, bet arī graudiem, kafiju un citām stratēģiskām precēm, ko visiem vajag un tādējādi visi tās arī pērk. Ir viedoklis, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes, kad sabruka visi akciju tirgi un daudzi bija aizspēlējušies ar virtuālām vērtībām, tās personas pasaulē, kam ir nauda, ir pārmetušās uz preču tirgiem, uz reālo mantu tirgiem. Pašreiz spekulācijas, naudas pelnīšana notiek, izmantojot reālas vērtības, nevis dažādus neizdrukātus papīrīšus. Ļoti daudzi starptautiskie analītiskie institūti mēģina izskaitļot, kāpēc vakar cenas paaugstinājās, bet jau šodien tās ir pamatīgi pazeminājušās. Tā gan vairāk ir tāda kā attaisnojuma meklēšana jeb, vienkārši sakot, cilvēki ar to pelna naudu. Kā zināms, ne Irānā, ne Sīrijā pēdējā laikā nekas labāks nav kļuvis. Tajā pašā laikā, kad naftas cenas palielinās, dažādi eksperti paziņo, ka tas ir noticis Sīrijas sasprindzinājumu un Irānas problēmu dēļ. Tagad tas viss joprojām notiek, bet naftas cenas samazinās. Tāpēc klausīties šādos skaidrojumos ir apnicis. Vienkārši mēs esam spiesti pielāgoties tādām cenām, par kādām Latvija degvielu var katrā konkrētajā brīdī importēt.
— Vai var teikt tā, ka, piemēram, 90. gadu sākumā bija skaidrs, ka ir krīze Persijas līcī un tādēļ arī cenas palielinās, bet šobrīd galvenais iemesls tam ir biržu spēles?
— Jā, šobrīd primāri tās ir biržu spēles. Protams, ir dažādi saspīlējumi, tehniski riska momenti, uz kā pamata biržas spēlētāji cenas paaugstina, atrunājoties ar šāda veida faktoriem. Taču principā tieši tā arī ir, ka 90. gados, kad notika Irākas kari, tas viss bija faktiski saistīts ar klasisko tirgus ekonomiku, ar piedāvājuma un pieprasījuma attiecību. Kad sākās karš vienā no lielākajām naftas ieguves valstīm, Irākai uzbrūkot Kuveitai, bet vēlāk sabiedrotajiem spēkiem uzbrūkot Irākai, divās valstīs, no kurām viena naftu iegūst, bet otra — pārdod, viss šis process faktiski apstājās. Tad bija risks, ka naftas var nepietikt, lai nodrošinātu faktisko tirgus pieprasījumu. Tad arī iedarbojās klasiskais tirgus princips, ka cenas šādos gadījumos palielinās. Taču 2000. gadu pirmās desmitgades beigās — pēc piedzīvotās finanšu krīzes — situācija ir mainījusies, un faktiski šobrīd pieprasījuma/piedāvājuma attiecībai ir mazāka loma. Vairāk tas ir brokeru darba rezultāts, kas šo produktu pērk un pārdod, nopelnot uz cenu starpības rēķina. Proti, brokeri nopelna, gan naftas cenai augot, gan arī krītot.
— Lai cik lielā mērā krīt naftas cenas pasaulē, ir noteikta robeža, līdz kurai var samazināties degvielas cenas Latvijā. Cik lielā mērā šis samazinājums teorētiski ir iespējams?
— Izteikt spekulācijas par šo jautājumu būtu visai drosmīgi. Ir skaidrs, ka te jāatgriežas pie jautājuma par to, kas tad veido viena degvielas litra cenu Latvijā. Par benzīna cenu jāteic, ka aptuveni pusi no tās Latvijā veido nodokļi — akcīzes nodoklis, valsts nodeva par rezervju glabāšanu, PVN, ar ko tiek aplikta gan iepirkuma cena, gan visas nodokļu veidā maksājamās sum-mas, gan arī cenas pievienoto daļu. Tātad zem 50 santīmiem par litru degvielas cenas Latvijā nevar kristies, jo pretējā gadījumā būtu runa par cenas samazināšanu uz nodokļiem paredzētās naudas rēķina. Protams, ir jāapzinās, ka degvielas cena Latvijā nevar būt 50 vai 60 santīmu apmērā, jo “pa nullēm” neviens tirgotājs jau to nepārdos.
Arī ārzemju eksperti atzīst, ka naftas un tās produktu cenas ir spekulatīvā tirgus piecenojums. Pašreiz naftas cena pasaulē ir nokritusies zem 110 ASV dolāriem par barelu. Daudzi uzskata, ka normālā cena naftai būtu ap 100 dolāriem par barelu. Atļaušos paspekulēt ar šo domu — ja naftas cenas nostāsies šajā standartpozīcijā, degvielas cena varētu kļūt vēl par 10 santīmiem zemāka nekā šobrīd, un tā maksātu ap 90 santīmiem par litru. Protams, tas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja samazināsies biržu spekulatīvais uzcenojums.
— Latvijā jau ilgstoši ir vērojama situācija, kad pāris mazumtirdzniecības kompāniju manipulē ar degvielas cenām, bet pārējās cenšas tām pielāgoties, nosakot zemāku cenu. Vai, ņemot vērā jūsu sacīto, var teikt, ka daļa degvielas tirgotāju šo produktu pārdod par cenu, kas ir zem pašizmaksas?
— Principā tā var teikt. Tā ir konkurences cīņa. Patērētāju Latvijā vairāk nekļūst — drīzāk jau samazinās, it īpaši attiecinot to uz fiziskajām personām. Runājot par juridiskajām personām, statistikas dati rāda, ka mūsu ekonomika mazliet atkopjas, tai ir neliels pieaugums, un attiecīgi arī degvielas patēriņš par spīti lielajām cenām pieaug. Šīgada pirmajos sešos mēnešos ir vērojams degvielas patēriņa pieaugums divu procentu apmērā, salīdzinot ar situāciju pirmajā pusgadā pērn. Tātad degviela legālajā tirgū Latvijā tiek pirkta vairāk. Protams, noteikti ierobežojumi ir ieviesti nelegālajam degvielas importam no Austrumu kaimiņvalstīm, kā arī palielinās Latvijā saražotās produkcijas eksports, un tas nozīmē, ka konkrētās mantas ir jāpārvadā, tērējot vairāk degvielas. Bet šis pieaugums jebkurā gadījumā ir niecīgs. Kompānijas, kas pārdod naftas produktus, ļoti asi konkurē, cīnoties par katru klientu. Tāpēc tajos brīžos, kad ir reāls pamats cenu svārstībām lielākā vai mazākā mērā, lielākie tirgotāji savā starpā cīnās par klientu. Naftas produktu tirgus īpatnība ir tāda, ka runa ir par preci, ko nevar vienkārši aizstāt, piemēram, nopērkot ūdeni vai pienu un to ielejot auto tvertnē. Protams, ir dažādas alternatīvās lietas, bet tās vēl ir ļoti niecīgos apmēros. Līdz ar to cenas ir ļoti tuvas viena otrai. Jāņem arī vērā, ka Latvijā neiegūst naftu un neveic tās pārstrādi, kas nozīmē, ka tās produktus pilnībā importē. Tādējādi visi tirgotāji degvielu iegādājas par vienu un to pašu cenu, bet tālāk jau runa ir par to, cik lielā mērā katrs no tiem samazinās savu uzcenojumu. Uzreiz jāteic, ka uzcenojums, ko Latvijā tirgotāji degvielai piemēro, ir niecīgs — vidēji pieci procenti. Savukārt degvielas tirgotāju peļņa vidēji ir viens procents no nosauktā piecu procentu uzcenojuma.
