Ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā pēc neatkarības atgūšanas 31. oktobrī ielās var sastapt cilvēkus, kas pulcējas, lai atzīmētu Visu svēto dienas priekšvakaru jeb Helovīnu. ASV, no kurienes Eiropa pārņēmusi mūsdienu Helovīna svinēšanu, 31. oktobra vakaru sagaida ar vērienu.
Bērni un pieaugušie ietērpjas visādu mošķu tērpos (kaut gan pirms vairākiem gadiem ASV šajos svētkos pats populārākais bija “Monikas Levinskas kostīms”), iet no mājas uz māju, diedelēdami saldumus, un, ja tos nedod, tad nama īpašnieku izjoko. Ziemassvētkos mājās rotā eglīti, Visu svēto dienas priekšvakarā pie namdurvīm novieto izdobtu ķirbi ar tajā ieliktām svecītēm, visur var redzēt raganu un melnu kaķu attēlus vai figūriņas.
Vārds “Helovīns” radies katoļu baznīcas ietekmē no nepareizi saīsinātā nosaukuma “Visu svēto diena” (All Hollows Day), kas bija katoļu svētki par godu svētajiem un ko atzīmēja 1. novembrī. Tikām 5. gs. p. m. ē. ķeltiskajā Īrijā 31. oktobrī beidzās vasara un 1. novembrī sākās jaunais gads. Šos svētkus ķelti dēvēja par Sauenu, un tā bija vissvarīgākā diena gadā.
