Sešpadsmit Eiropas valstīs, tajā skaitā Latvijā, skolotāju algas pagājušajā mācību gadā tika samazinātas vai “iesaldētas”, un tikai puse Eiropas valstu skolotāju saņem piemaksas par skolēnu sekmību — teikts “Eurydice” jaunākajā pētījumā. Pieredzējušo skolotāju maksimālais atalgojums ir divreiz lielāks par to, ko saņem viņu jaunie kolēģi.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas publicēto “Eurydice” pētījumu budžeta ierobežojumi un taupības pasākumi pagājušajā gadā visvairāk ietekmējuši skolotājus Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Portugālē un Slovēnijā. Skolotāju algas Bulgārijā, Kiprā, Igaunijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Apvienotajā Karalistē, Horvātijā un Lihtenšteinā ir nedaudz pazeminājušās vai palikušas nemainīgas.
Latvijā 2012./2013. mācību gadā situācija tiks uzlabota. Svetlana Batare, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktore, komentē, ka no 2012. gada 1. septembra ir sākta vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skolotāju, vadītāju un viņu vietnieku zemākās mēneša darba algas likmes palielināšana par 10%.
Eiropā skolotāju
atalgojums sarucis
Pētījumā parādīts, ka caurmērā Eiropā ekonomikas krīze sākusi ietekmēt skolotāju atalgojumu no 2010. gada vidus un aizvien vairāk valstu samazinājušas gan algas, gan piemaksas, piemēram, atvaļinājuma pabalstus un prēmijas. Grieķija samazinājusi skolotāju pamatalgas par 30%, Īrijā 2011. gadā jauno skolotāju algas samazināja par 13%, Spānijā 2010. gadā algas tika samazinātas aptuveni par 5% un kopš samazināšanas netika indeksētas.
“Eurydice” pētījumā arī secināts, ka četrās valstīs — Čehijā, Polijā, Slovākijā un Islandē — skolotāju algas kopš 2010. gada vidus ir pieaugušas, bet Rumānijā darba algas lielums ir atgriezies gandrīz tādā pašā līmenī, kādā tas bija pirms ekonomiskās krīzes.
Sistēma neveicina jauno ienākšanu
Eiropā pieredzējušo skolotāju maksimālais atalgojums ir divreiz lielāks par to, ko saņem viņu jaunie kolēģi. Ņemot vērā, ka maksimālo atalgojumu var saņemt vidēji pēc 15 līdz 25 darba gadiem, skolotāju organizācijas uztraucas, ka šāda sistēma varētu atturēt jauniešus apgūt šo profesiju.
Lai gan sākotnējās algas skolotājiem mēdz būt nepievilcīgas, tomēr, ņemot vērā piemaksas par papildu pienākumiem vai virsstundām, daudzās Eiropas valstīs tiek sasniegts maksimālais likumā noteiktais atalgojuma līmenis. Piemēram, Latvijā tīrie ienākumi ir gandrīz divreiz lielāki par maksimālo pamatalgu. Arī Dānijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā, Somijā, Anglijā un Velsā tīrie ienākumi, ņemot vērā piemaksas, ir augstāki nekā maksimālā pamatalga. To var izskaidrot fakts, ka salīdzinoši liela daļa skolotāju ir gados vecāku cilvēku grupā.
Tikai dažviet saņem piemaksas
Lai gan visās valstīs apgalvo, ka galvenā prioritāte ir skolēnu sekmības uzlabošana, tikai pusē Eiropas valstu, to skaitā Latvijā, skolotājiem par pozitīviem mācīšanas rezultātiem vai skolēnu sekmēm piešķir piemaksas (citas valstis ar šādu praksi ir Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Grieķija, Ungārija, Austrija, Polija, Rumānija, Slovēnija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste — Anglija, Velsa, Ziemeļīrija un Turcija).
Latvija padziļināti sāk iedzīvināt ar skolotāja darba kvalitāti pamatotus atalgojuma principus.
S. Batare informē, ka kopš 2012. gada 1. septembra ir noteikts diferencēts atalgojums tiem skolotājiem, kuri ir ieguvuši 4. un
5. kvalitātes pakāpi, palielinot atalgojumu attiecīgi par 8% un 12%. Šobrīd strādā pie jaunās skolotāju motivācijas sistēmas, kuru paredzēts izveidot līdz 2012. gada beigām.
