Publikācijā “Dīvaina matemātika” “Staburaga” 19. oktobra numurā lasītājs no Aizkraukles jautā, kādēļ, ja dabasgāzes cena 2008. gadā un tagad ir gandrīz vienāda, viņam maksa par karstā ūdens kubikmetru ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes?
Atgādināsim — 2008. gada oktobrī dabasgāzes cena bija 235 lati par 1000 kubikmetriem un par vienu megavatstundu (MWh) bija jāmaksā 35,84 lati, bet šīgada oktobrī cena ir attiecīgi 230 latu un 35,22 lati.
2008. gada septembrī par karstā ūdens kubikmetru Lāčplēša ielas 35. mājas iedzīvotājs samaksāja Ls 4,02 (par cirkulāciju — Ls 1,83, karsto ūdeni — Ls 2,19), bet 2012. gadā — Ls 9,02 (attiecīgi Ls 6,25 un Ls 2,77).
SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Aivars Aldermanis skaidro, ka maksa ir atkarīga no mājā patērētā karstā ūdens daudzuma un temperatūras — saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem ūdens temperatūrai jābūt 55 grādiem, bet, ja iedzīvotāji vēlas vēsāku ūdeni, sistēmu noregulē uz zemāku temperatūru, parasti no 52 līdz 55 grādiem. Maksu ietekmē pat dažu grādu starpība. Tāpat svarīgi, cik daudz ūdens patērē. Ja mājā neviens ūdeni netērē, cirkulējot sistēmā, tas atdziest un atkal ir jāuzsilda līdz vajadzīgajai temperatūrai, un par to arī ir jāmaksā.
Lāčplēša ielas 35. mājā, kurā dzīvo pensionārs, ir 60 dzīvokļu. Datorizētu mājas datu par 2008. gadu Aldermaņa kungam nav, bet, piemēram, 2011. gada septembrī mājas iedzīvotāji karstā ūdens uzsildīšanai un cirkulācijai patērēja 13,67 MWh, bet 2012. gada septembrī — 16,12 MWh. Ja ir aukstāks laiks, zemāka gaisa temperatūra, cauruļvadi straujāk atdziest, un ūdens uzsildīšanai jāpatērē vairāk enerģijas, jo dzīvojamās mājās karstā ūdens cauruļvadi ir praktiski bez siltumizolācijas.
Kāpēc tik krasi ir palielinājusies maksa par cirkulāciju? Aldermaņa kungs pieļauj, ka daļa iedzīvotāju nav uzrādījuši karstā ūdens patēriņu. Ja patērēto ūdens daudzumu uzrāda visi iedzīvotāji, maksa par cirkulāciju ir mazāka.
Kā aprēķina viena kubikmetra cenu? “No maija līdz septembrim dzīvojamajā mājā visa patērētā siltumenerģija tiek izmantota karstā ūdens sagatavošanai, līdz ar to varam aprēķināt, cik siltumenerģijas jāpatērē viena kubikmetra ūdens uzsildīšanai,” saka Aldermaņa kungs. “Aprēķinām vidējo siltumenerģijas patēriņu mēnesī — no aprēķinātā vidējā patēriņa atņemam siltumenerģijas patēriņu cirkulācijai, pieņemot, ka 0,1 MWh mēnesī tiek patērēta vienam īpašumam dzīvojamajās mājās, kur vannasistabās ir dvieļu žāvētāji, un 0,05 MWh mēnesī vienam īpašumam, kur vannasistabas ir bez dvieļu žāvētāja no karstā ūdens piegādes sistēmas. Iegūto lielumu izdalām ar vidējo karstā ūdens patēriņu vasaras mēnesī un iegūstam, cik siltumenerģijas jāpatērē viena kubikmetra ūdens uzsildīšanai — iegūto lielumu reizinot ar kārtējā mēneša siltumenerģijas mainīgo tarifu, iegūstam viena kubikmetra karstā ūdens cenu mēnesī.”
Mājas iedzīvotājs arī jautā, kāpēc pastāvīgo maksu, ko no iedzīvotājiem iekasē visu gadu, nekad neatņem no ziemā aprēķinātās summas? Aldermaņa kungs skaidro, ka megavatstundas cenā 18% ir maksa par ūdeni, elektroenerģiju un citiem pakalpojumiem, kā arī strādājošo darba algas un pamatlīdzekļu nolietojums, un šo summu iedzīvotāji maksā katru mēnesi visu gadu, tā ir Ls 0,1242 par kvadrātmetru mēnesī un nemainās. Savukārt 82% jeb mainīgā maksa ir kurināmā cena, kas mainās katru mēnesi atkarībā no dabasgāzes cenas.
Aldermaņa kungs aicina ieskatīties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājaslapā www.sprk.gov.lv, sadaļā “Enerģētika” — “Tarifi” — “Siltumenerģijas tarifi” — “Aizkraukles siltums”, tur ir redzams, kā mainās maksa par apkuri atkarībā no dabasgāzes cenas. Tur var apskatīt arī citu Latvijas pilsētu siltumpiegādes uzņēmumu apstiprinātos tarifus. Dabasgāzes cenu var apskatīt a. s. “Latvijas gāze” mājaslapā www.lg.lv, sadaļā “Norēķini” — “Uzņēmumiem (virs 25 000 m³ gadā) — “Tarifi”.