Arī reģistratūrā strādā cilvēki

Jau 17 gadu strādāju Aizkraukles poli­klīnikā. Darba gaitas sāku kā reģistratūras darbiniece, bet apmēram deviņus gadus biju datu ievades operatore — valsts prasa ziņas par katru ārsta veiktu manipulāciju, un tā man bija liela atbildība. Pēc štatu samazināšanas atkal nokļuvu reģistratūrā, un arī tur darbs ir atbildīgs — ar pacientiem.

Nupat Cēsīs biju interesantos vienas dienas kursos “Efektīva klientu apkalpošana”. Decembrī šādi kursi Aizkraukles poliklīnikā būs ap 20 mūsu darbiniekiem. Lektors uzsvēra, ka ne visi, kuri apmeklē poliklīniku, ir slimi, tādēļ pareizāk viņus saukt par klientiem. Mums mācīja, kā strādāt ar īgniem, neapmierinātiem klientiem, kā sevi pozitīvi noskaņot darbam un kā uz mājām nenest darbā gūtos pārdzīvojumus. Dažkārt klienti dusmas par savu dzīvi un neveiksmēm izgāž uz mums, bet, lai cik grūti mums pēc tam būtu, ir jāsaņemas un nākamais klients jāapkalpo laipni un iejūtīgi.
Bieži vien cilvēki aizmirst pateikt paldies, arī būtiskās lietās, piemēram, ja atdodam viņu atstāto maku vai tālruni — paķer to un aizskrien. Visvairāk iepriecina klienti, kuri saprot — arī reģistra­tūrā strādā cilvēki — un izturas laipni.
Daudz kas atkarīgs no pašu darbinieku un klientu attieksmes, un to jāsāk veidot ar sevi — sāc mīlēt pats sevi, un tad būs arī viss pārējais.
Bieži vien cilvēkiem ir maldīgs priekšstats par mūsu darbu, sak, viņas jau visu dienu neko nedara, tikai sēž! Apsēsties mēs varam vien pēcpusdienā, kad pacientu plūsma ir mazāka. Katru dienu pie reģistratūras lodziņa apkalpojam vairāk nekā 300 cilvēku, vēl atbildam uz tālruņa zvaniem, ārstiem nogādājam ambulatorās kartītes, kār­tojam dokumentāciju.
Pēdējos gados pacientu ir kļuvis vairāk. Izremontētā poliklīnikas ēka un labi speciālisti “pievelk” arī klientus no Jēkabpils un Ogres. Tā kā no valsts šogad esam saņēmuši papildu finansējumu, pacientiem par ārstu speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem vairs nav jāmaksā pilna cena, daudzi to izmanto, un pie mums brauc arī rīdzinieki, jo te ir mazākas rindas.
Pakāpeniski notiek reģistratūras modernizācija. No oktobra sākuma mums ir divi datori un atbilstoša programma — pierak­stu pie ārstiem veicam elektronis­ki. Ja klients dodas pie ārsta speciālista, izdrukājam talonu, kurā ir viņa dati, un ārstam tikai jāieraksta veiktā manipulācija — tas atvieglo darbu. Lai gan nākotnē visā valstī plāno ieviest e — veselības sistēmu, kartītes būs vēl ilgi, tās jāglabā vismaz 70 gadu. Vecos datus neviens sistēmā nespēs ievadīt, un e — veselības sistēmā varēs sākt iekļaut tikai jaunākos datus.  
Mums ir arī “melnais saraksts” — katru dienu pie ārstiem neierodas ap 10 pacientu, par to mums iepriekš nepaziņojot. Turpmāk viņiem piedāvāsim pēdējo numuriņu, lai viņi nekavētu ārstu darbu.
Līdz novembra beigām poliklīnikā plānots ierīkot rindas kārtības organizētājsistēmu kā pastā un bankās — atsevišķa rinda būs tiem, kas grib saņemt laboratorijas izmeklējumu rezultātus, vēlas pierakstīties pie speciālistiem, ģimenes ārstiem vai reģistrēt darba nespējas lapu. Tāda kārtība ir daudzviet Rīgā. Tad pie reģistratūras lodziņiem pacienti pienāks pa vienam, citi nedzirdēs viņu vēlmes un personas datus, un tas ļaus justies ērtāk.
Daudzi kritizē mūsu veselības aprūpes sistēmu, bet patiesībā Latvijā ir ļoti labi ārsti un aparatūra, tikai trūkst finansējuma. Kolēģes meita strādā Īrijā, un tur par vizīti pie ģimenes ārsta ir jāmaksā 50 eiro, par nieka caurumiņa salabošanu zobā — 120 eiro.
Rudens ietekmē cilvēku veselību — slimnīcas bērnu nodaļā pagājušajā nedēļā visas gultas bija aizņemtas. Vecākiem vairāk jādomā par bērnu imunitātes stiprināšanu. Ir  savādi, ka valstij ir nauda mākslīgajai apaugļošanai, bet dažkārt uz izmeklējumiem par valsts naudu rindā bērniem jāgai­da vairāki mēneši.
Piektdien pieslēdza apkuri mūsu daudzdzīvokļu mājai, svētdien — poliklīnikai. Kamēr tās nebija, manā dzīvoklī bija daudz drēgnāks nekā darbā — poliklīnikas ēkas siltināšanai ir efekts, tagad tās apsildi var sākt divas nedēļas vēlāk nekā agrāk.
Pagājušajā nedēļā Rīgas un Liepājas dome prasīja valdībai nekavējoties samazināt PVN apkurei līdz 5%, jo pieaugusi gāzes cena. Būtu labi, ja to prasītu arī citas pašvaldības, varbūt valdība ieklausītos un nodokli samazinātu, jo PVN slogs jau tā ir liels.
Mums par visu ir jāsamaksā, bet partijas, tāpat kā firmas, nāk un iet, paliekot valstij parādā. Nu jau neesošajai partijai LPP/LC Valsts kasē būs jāatmaksā vairāk nekā pusmiljons latu — pārsniegtos pieļaujamos priekšvēlēšanu izdevumus un nelikumīgi saņemtos ziedojumus. Tas ir sods par negodīgumu. To tiesa nolēma jau 2008. gadā, taču pārsūdzības process bija ilgs. Šaubos, vai Valsts kase ko saņems — partija ir likvidēta, un nauda aizies nebūtībā, tāpat kā “Latv­energo” trīs miljoni. Daudzi LPP/LC biedri kļuva par Rīgas vicemēra Andra Amerika jaunizveidotā politiskā spēka “Gods kalpot Rīgai!” biedriem. Bet kas gan tas par godu, ja iepriekš piekrāpta valsts!
Pagājušajā nedēļā atklāts vēl kāds nesmukums — “Rīgas namu” vadība šim uzņēmumam nodarījusi 1,26 miljonus latu lielus zaudējumus. Pārsteidz, ka pēc audita atklāti trūkumi arī Aiz­kraukles novada pašvaldības uzņēmuma “Lauma A” darbā un tam būs cita vadība.
Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja jaunu papildu piemaksu algai noteikšanu tiem Latvijas karavīriem, kuri piedalās starptau­tiskajās militārajās operācijās. Viņi tās ir pelnījuši, riskējot ar savu veselību un dzīvību, un tas ir arī atbalsts viņu ģimenēm.  
Partijas “Par dzimto valodu!” līderis Vladimirs Lindermans ierosinājis Latgales autonomijas ide­ju, jo “valdošie grib aizliegt pilsonības referendumu”. Autonomija esot Latgales iedzīvotāju vēlme, to­mēr vispirms tikšot  veikts socioloģisks pētījums. Lindermana akti­vitātes sabiedrību sašķeļ, rada nesaskaņas, un tā ir arī nākamo vēlētāju “zvejošana”.