“Biju nepatīkami pārsteigta par “Staburaga” pagājušās piektdienas numurā publicēto īsziņu, ka Aizkraukles bērnu un jauniešu centrs aicina novada iedzīvotājus atnest vidēja izmēra ķirbjus. Tos centra darbinieki paredzējuši izgrebt, lai 31. oktobrī rotātu pilsētas dīķi ar peldošām ķirbju saliņām,” saka aizkraukliete Martas kundze. “Manuprāt, daudz prātīgāk būtu ķirbjus ziedot kādam pansionātam vai bērnunamam. Un kas tad pēc tam tos ķirbjus vilks no dīķa ārā? Droši vien peldēs, kamēr sapūs. Kāpēc mums, latviešiem jāķēmojas līdzi ārzemniekiem?
Helovīns taču nav latviešu svētki! Es 31. oktobri jau vairākus gadus gaidu ar nepatiku, jo nezinu, kādi mošķi atkal klauvēs pie manām durvīm un diedelēs saldumus. Varbūt jauniem cilvēkiem tie ir svētki, bet vecākajai paaudzei uzdzen šermuļus. Manuprāt, īstiem svētkiem ir jārada prieks, nevis bailes. Rudenī latviešiem taču ir Miķeļdiena, Mārtiņdiena. Skolās un bērnudārzos šie svētki tiek svinēti priecīgi un jautri. Mārtiņos arī sākas ķekatu laiks. Jo izglītotāki un gudrāki mēs būsim, jo augstāk vērtēsim savus svētkus, nevis mēģināsim ieviest senās ķeltu tradīcijas. Latvieši taču nākuši no baltiem.”
