— Kā pareizi ēst vēzi?
Juris Neretā
Neapšaubāmi, visgardāko kumosu slēpj vēža aste — to tad arī pataupi kā pēdējo, kad būs izsūkts diļļu virums no kājām un spīlēm.
Vēžu baudītāji uzskata, ka mātītes ir garšīgākas par tēviņiem. Tos var atšķirt, apskatot vēža astes no apakšpuses: mātītēm tās ir vienmērīgi noklātas ar bārkstiņām, tēviņiem no astes uz vēderu ir noliektas divas lielas bārkstiņas.
1. Vēzim pa vienai atlauz kājas un izsūc buljonu. Nolauz spīles un izsūc buljonu. Ar zobiem pārkod spīļu čaulu, izlobi un izsūc gaļu.
2. Ar kreisās rokas īkšķi un rādītājpirkstu satver vēža ķermeņa bruņas no galvas puses un saspied sānus, ar labo roku turi asti un velc ārā no bruņām. No augšējās vēža gaļas daļas izlobi melnu pūslīti (tas ir rūgts!), pārējo no bruņām var izēst, ieskaitot dzelteno masu.
3. Astei atlauz sānu daļas un nolobi bruņas. Astes virspusē ir it kā iegriezums, to paver vaļā un izņem diegam līdzīgu melnu vai tumšu zariņu. Iegūsti gardo vēža astīti, kura īpaši labi garšo ar gabaliņu rupjmaizes, diļļu sviestu un malku “Allažu ķimeļa”.
Ielāgo!
Neizlej diļļu virumu, kurā vārīti vēži. To lej krūzītē un piedzer ēdot.
Neizmet palikušās bruņu čaulas! Tās piecas minūtes novāri ūdenī, izkaltē un samal kafijas dzirnaviņās. Iegūto pulveri izmanto kā garšvielu ar vēža aromātu vai kā dabīgu kalcija avotu.
