Šajā apkures sezonā siltumenerģiju iedzīvotājiem piegādās par tādu pašu cenu kā iepriekš — informē Jaunjelgavas novada pašvaldības aģentūrā “Nams”.
Samaksā avansā
“Nama” galvenā grāmatvede Mārīte Vēvere stāsta, ka SIA “Green energy trio”, kas kurināšanai izmanto šķeldu, siltumu Jaunjelgavas novada pašvaldības aģentūrai “Nams” pārdos par 31,20 latiem par megavatstundu. Pierēķinot piegādes, trases siltuma zudumu un administrācijas izmaksas, “Nams” iedzīvotājiem siltumu pārdos par 39,12 latiem par megavatstundu. Tāds tarifs bija arī iepriekšējā apkures sezonā.
Fiziskajām personām vēl jāmaksā 12%, bet juridiskajām — 21% PVN.
Iedzīvotāji par apkuri “Namam” ir parādā 24 tūkstošus latu jeb 36% no sezonā izrakstīto rēķinu kopējās summas. Ar “Green energy trio” “Nams” ir norēķinājies pilnībā, jo Jaunjelgavas novada dome “Namam” ieskaitīja avansa maksājumu par vidusskolas un bērnudārza ēku apsildi. To apkurei sezonā izlieto ap 50 tūkstošiem latu.
Piedzen
firma
Parādus piedzen UAB “Gelvora” Latvijas filiāle, un šogad tiesā ir iesniegts 20 prasību par parāda piedziņu. Lielākie parādi ir 600 — 700 latu un pat 2000 latu apmērā. Brīdinājumus izsūta arī “Nama” darbinieki.
Siltumu centralizēti saņem sešas daudzdzīvokļu mājas, bet pašvaldības un kultūras nama ēku apsilda no atsevišķas ar malku kurināmas katlumājas, jo “Green energy trio” katlumāja ir pārāk tālu.
Pagājušajā sezonā iedzīvotāji bija neapmierināti ar augsto apkures maksu — pat vairāk nekā Ls 1,70 par kvadrātmetru. Mārīte Vēvere skaidro, ka dažās mājās decembrī, janvārī un februārī bija jāmaksā no Ls 1,61 līdz Ls 1,76 par kvadrātmetru, tomēr aprīlī — 82 santīmi, oktobrī — 65 santīmi, bet novembrī — Ls 1,16 par kvadrātmetru. Vidējā maksa sezonā “dārgākajā” mājā Mednieku ielā bija Ls 1,24 par kvadrātmetru, bet ar PVN — Ls 1,39. Liela apkures maksa ir arī pašvaldības administrācijas ēkā un kultūras namā — vidēji Ls 1,65 par kvadrātmetru, jo jāapsilda lielas platības, telpu griesti ir augsti.
Ēkas iesaka siltināt
Daļa iedzīvotāju pārmet, ka daudzdzīvokļu namu apkure nodota vienai privātfirmai un varbūt lētāka būtu siltuma piegāde no trijām katlumājām, kā tas bijis agrāk. “Tam es nepiekrītu,” saka Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors Jānis Dimitrijevs. “Kādreiz iedzīvotāji maksāja par kvadrātmetriem, bet tagad rēķinus izraksta pēc patērētā siltuma daudzuma. Piemēram, Jaunjelgavas vidusskolai par apkuri bija jāmaksā 12 tūkstošu latu mēnesī, bet tagad — četri — seši tūkstoši latu mēnesī. Brīvdienās skolas saimnieks noregulē minimālu siltuma patēriņu, un sadarbībā ar “Namu” to var darīt arī daudzdzīvokļu mājās. Lai būtu mazāks rēķins, iedzīvotājiem jādomā par māju siltināšanu. Liepu ielas 21. mājas siltināšana noteikti dos ekonomiju, bet to, cik lielu, uzzināsim pavasarī, salīdzinot patērēto ar iepriekšējo gadu rādītājiem.”
Sazāģē mājas vecākais
Uzvaras ielas 4. mājas iedzīvotāji apkuri sev nodrošina paši. “Mums sava katlumāja ir jau apmēram 15 gadu. Priekšrocība ir tā, ka nav jāapkalpo gara siltumtrase un nav jāmaksā par zudumiem, kādi ir pilsētā,” stāsta mājas vecākais Andris Čerjaks. “Jau tagad vakaros iekurinām, mums ir silti. Pagājušajā gadā bargākajā salā mums bija jāmaksā 60 — 70 santīmu par kvadrātmetru, bet pirms pāris gadiem, kad sals turējās divus mēnešus, maksa bija lielāka. Pats sazāģēju malku, gādāju par tās nopirkšanu un atvešanu. Iedzīvotāji man kā mājas vecākajam maksā minimālo algu. Esam vienojušies, ka no 36 dzīvokļiem mēnesī vismaz diennakti katra dzīvokļa īpašnieki kurinās. Ja ir silta ziema, malku ietaupām, un nauda paliek pāri remontdarbiem, piemēram, saviem spēkiem esam uzklājuši jaunu jumtu.”
Dimitrijeva kungs gan vēlētos, lai šo māju pieslēgtu centralizētajai siltumapgādei. “Par šo jautājumu ar pašvaldības vadību esmu runājis, taču man atbildēja — ja pieslēgs arī mūsu māju, apkures maksa pilsētā mazāka nebūs,” saka mājas vecākais.
Jaunjelgavieši interesējas, kad pieslēgs apkuri? “To plānojam sākt oktobra vidū, bet, ja būs silts laiks, tad vēlāk. Visas daudzdzīvokļu ēkas, skolu un bērnudārzu sāksim apsildīt vienlaikus, jo nav izdevīgi apkurei pieslēgt tikai pašvaldības iestādes vai dažas mājas,” stāsta “Nama” direktors Arvis Nāburgs.
