Koknesiešiem šosezon maksa par apkuri plānota tāda pati kā pagājušajā gadā — 33,68 lati par megavatstundu un 12% PVN fiziskajām un 21% PVN juridiskajām personām. Tomēr, ja būs jāņem kredīts līdzfinansējumam Kohēzijas fonda projektā, maksu, iespējams, palielinās.
Vasarā lētāk
“Apmēram puse nepieciešamā šķeldas daudzuma jau sagādāta. Mūsu priekšrocība ir tā, ka šķeldu varam iegādāties jau vasarā, kad tā ir lētāka, glabāt divos angāros, un tā ir sausa. Pusi šķeldas iepērkam apkures sezonas laikā,” stāsta SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Armands Preiss. “Izdevīgi, ka visas firmas, no kurām pērkam šķeldu, darbojas Kokneses novadā un cenas ir līdzīgas. Līdz septembra sākumam iedzīvotāji par apkuri mums bija parādā apmēram 70,3 tūkstošus latu. Salīdzinot ar janvāri, parāds ir samazinājies apmēram par pieciem procentiem jeb 8,5 tūkstošiem latu.”
Tiesā 39 prasības
Lielākie parādnieki, un tādu ir 12, sakrājuši 2000 — 3000 latu lielu parādu katrs. Parādu piedziņas prasības par pret viņiem ir iesniegtas tiesā. Pavisam šogad tiesā iesniegtas 39 prasības. “No visu triju parādu piedziņas firmu pakalpojumiem atteicāmies, jo tās mūsu darbinieku ikdienu neatviegloja, viņi nebija mazāk noslogoti,” stāsta Preisa kungs. “Firmas tāpat visus datus, informāciju prasīja mums, neviens no Rīgas uz Koknesi nebrauca un ar parādniekiem nerunāja, rezultāta nebija. Tad jau labāk šo darbu veikt pašiem. Cenšamies vienoties par parāda atmaksas grafiku, jo saprotam — ja no cilvēkiem nav, ko piedzīt, tad, iesniedzot prasību tiesā, zaudēsim vēl vairāk. Pašvaldības komisija parādniekiem piedāvā labiekārtotu dzīvokli mainīt pret nelabiekārtotu, un šogad parādnieki ir pārcēlušies dzīvot uz pieciem nelabiekārtotiem dzīvokļiem. Parādniekiem atvienojam arī karsto ūdeni, šogad tas atslēgts 14 dzīvokļiem. Dažs sola samaksāt, kad mūsu darbinieki ierodas atslēgt ūdeni, un solīto arī izpilda.”
Cer uz Eiropas naudu
Kā jau katru vasaru, arī šogad veikti remontdarbi, piemēram, abu katlu priekškurtuvju remonts, vienam katlam nomainītas čuguna restes, salabots kurināmā padeves mehānisms. SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” piedalās Kohēzijas fonda projektu konkursā, lai iegūtu finansējumu katlumājas rekonstrukcijai, šķeldas angāra jumta remontam, viena apkures katla kapitālajam remontam un jauna šķeldas apkures katla iegādei. Konkursa vērtētāju atbilde būs decembra sākumā. Izmaksas pagaidām nav zināmas, tomēr, ja projektu atbalstīs, būs jāņem kredīts, un tam vajadzēs domes galvojumu. Iespējams, tad nāksies pārskatīt arī maksu par apkuri.
Maksa vienāda
Koknesē par ūdens kubikmetra uzsildīšanu ir jāmaksā Ls 3,37 un 12% PVN iedzīvotājiem un 21% juridiskajām personām. Šāda maksa ir nemainīga visu gadu. “Tas tādēļ, ka karsto ūdeni visu gadu nodrošinām, izmantojot koģenerācijas iekārtu, kuru darbinām ar dabasgāzi, un tā darbojas jau deviņus gadus. Saražoto elektroenerģiju pārdodam, un tā nonāk kopējā tīklā, bet pāri palikušo siltumu izmantojam paši,” skaidro Preisa kungs. “Vasarā apkures katlus nedarbinām, un tie tik mazam siltuma enerģijas ražošanas apjomam, kāds vajadzīgs karstajam ūdenim, nav arī piemēroti. Koģenerācijas stacija ir arī sporta centrā, mēs to apsaimniekojam, un tur pāri palikušo siltumu izmantojam arī apkurei. Gāzes cenas svārstības maksu par karsto ūdeni neietekmē. Ja palielinās gāzes cena, pieaug arī elektroenerģijas iepirkuma cena.”
Savlaik koknesiešus ierīkot koģenerācijas staciju rosināja “Latvijas gāze” — uzņēmums solīja pagastu nodrošināt ar dabasgāzi, ja tas garantēs noteiktu patēriņu. Sākumā prasīto patēriņa jaudu neizdevās sasniegt, bet ar laiku patērētāju kļuva arvien vairāk. Tagad koknesieši ir ieguvēji. Koknesē, tāpat kā Aizkrauklē, ir jāmaksā par karstā ūdens cirkulāciju. Ir mājas, kurās cirkulācijas vispār nav, un to iedzīvotājiem, protams, par to nav jāmaksā. Bet citās mājās maksa ir dažāda — tā svārstās no santīmiem līdz latam un pat septiņiem latiem no dzīvokļa mēnesī.
Gaida sezonas sākumu
“Apkures katli ir sagatavoti, apkuri varam sākt kaut vai šodien. Kad pašvaldība noteiks, sāksim apsildīt skolu un bērnudārzu, “Latvijas valsts mežu” ēkas un tikai pēc tam pakāpeniski 22 daudzdzīvokļu mājas, tā darām katru rudeni,” stāsta Preisa kungs. “Pagājušajā gadā tās mājas, kurām bija lieli parādi, apkurei pieslēdzām pēdējās, tāpat būs arī šajā sezonā. Kurinātāji ir apzināti, bet darbā vēl nav pieņemti — viņi gaida sezonas sākumu. Tā kā rudens ir silts, pašlaik ir grūti pateikt, kad sāksim kurināt.”
