Ja, braucot no rīta uz darbu, prātā iešaujas biedējoša doma “vai es logu aizvēru?”, par atmiņu raizēties un mediķa palīdzību meklēt uzreiz nevajag, bet, ja bieži gadās aizmirst norunātās tikšanās un labi pazīstamu cilvēku vārdus, turklāt regulāri izrādās, ka atkal līdzi nav paņemtas dzīvokļa vai automašīnas atslēgas, tad gan jāvēršas pie ārsta un jāsāk rūpēties par atmiņas kvalitāti — iesaka neiroloģe Inese Blumberga.
“Pie manis nesen konsultējās veiksmīgs uzņēmējs, kurš sūdzējās, ka aizmirst sapulces un plānotas tikšanās, ar grūtībām spēj koncentrēties un pārslēgt uzmanību no vienas tēmas uz citu,” stāsta ārste un piebilst, ka šādas sūdzības dzird bieži, bet parasti vainojams mūsdienu dzīvesveids, kura ikdienas ritms ir “dzīvoklis, automašīna, birojs, automašīna, dzīvoklis”, neatvēlot laiku pastaigām svaigā gaisā un sportam. Bet tieši fiziska slodze un uzturēšanās ārpus telpām palīdz saglabāt labu atmiņu — uzsver I. Blumberga. Atmiņas trenēšanai, īpaši senioriem, palīdz dzejoļu un svešvalodu mācīšanās, savukārt visu paaudžu cilvēkiem, kuri studē, nevajadzētu par atmiņas kvalitāti satraukties, ja izdodas iegaumēt tikai daļu no eksāmenam apgūstamajiem faktiem, jo pat visizcilākās atmiņas iespējas nav neierobežotas — skaidro ārste.
