Septembrī nedēļas nogalēs Ķeguma HES ūdenskrātuvē bija ievērojami pazemināts ūdenslīmenis. Šajā laikā arī Pļaviņu hidroelektrostacijā ūdenslīdēji pārbaudīja spēkstacijas ēkas zemūdens daļu un tīrīja krītgultni.
Pārbauda regulāri
— Spēkstacijas betona konstrukciju pārbaudi mainīgā ūdenslīmeņa zonā, kā arī zem ūdens veic regulāri, — saka a. s. “Latvenergo” Hidrotehnisko būvju dienesta vadītājs Andris Zēģele. — Ja pavasarī spēkstacijas ūdens pārgāzne nav izmantota, pārbaudām tikai rudenī, parasti septembrī. Ja ūdens tiktu laists pāri pārgāznei pavasarī, lejasbjefa būvkonstrukcijas skatītu jau jūnijā. Šos darbus mēs plānojam laikus, paredzot nepieciešamo ūdenslīmeņa pazemināšanu. Šajā gadījumā ūdenslīmenis ir pazemināts Ķeguma HES ūdenskrātuvē, savukārt Pļaviņu HES darbu veikšanas laikā nestrādā.
Pļaviņu HES lejasbjefā jeb upes lejtecē ekspluatācijas personāls veica lejasbjefa betona augstumu atzīmju pārbaudi, bet ūdenslīdēji pārbaudīja zemūdens daļu, izcēla virspusē būvgružus, metāllūžņus un akmeņus, kas tur iekrituši vēl celtniecības laikā, kā arī veicot remontdarbus.
Būtisku bojājumu nav
Ūdenslīdēju izceltie priekšmeti nav lieli — lielākoties dzelzs konstrukciju daļas. Tie ir pārāk smagi, lai straume tos aizskalotu, bet pietiekami viegli, lai, beržoties pret betona konstrukcijām, tās bojātu. Būtiskus betona virsmu un šuvju bojājumus, kurus nekavējoties vajadzētu remontēt, ūdenslīdēji neatklāja.
Tika arī ņemti paraugi no drenāžas sistēmām, kuras parasti izplūst zem normālā ūdenslīmeņa, lai noteiktu, kā tajās mainījies smilšu daudzums un ūdens ķīmiskais sastāvs.
Pārmaiņas ievēro nekavējoties
Pļaviņu hidroelektrostacijā, tāpat kā Ķeguma, Rīgas un Aiviekstes HES, strādā profesionāli ūdenslīdēji Andris Ozoliņš, Māris Novickis un Ruslans Gabranovs. Andris Ozoliņš Pļaviņu HES strādā jau vairāk nekā 23 gadus, savukārt Ruslans Gabranovs ūdenslīdēju komandai pievienojies tikai šogad. Jau dienestā viņu ieinteresējusi šī profesija, un viņš pabeidzis Liepājas ūdenslīdēju skolu kā kuģu ūdenslīdējs. Māris Novickis strādā šajā profesijā jau vairāk kā desmit gadu. Ne kurš katrs spēj veikt šo darbu, un tas pat vairāk ir nevis darbs, bet dzīvesveids.
— Neviens cits neredz, kā izskatās betona konstrukciju zemūdens daļas, — saka Ozoliņa kungs. — Esam iemācījušies ienirt, nesaceļot duļķes, lai varētu redzēt pēc iespējas vairāk. Tā kā apskati veicam katru gadu, atceramies, kā šī pati vieta izskatījās iepriekš. Ja būtu kādas pārmaiņas, tās ievērotu nekavējoties. Savlaik niršanas laikā arī filmējām, taču šos materiālus ir visai grūti saprast — skaidri saskatāms tikai neliels laukums. Tāpēc svarīgākais ir tas, ko redz un novērtē ūdenslīdējs kopumā. Filmējam tikai tos objektus, kurus mums speciāli palūdz nofilmēt. Turklāt filmēšanas vai fototehnikas izmantošana ir papildu apgrūtinājums un lieks smagums, kas jāņem līdzi zem ūdens.
Atrod vizuļus
— Šoruden, pārbaudot lejasbjefa zemūdens daļas, konstatējām, ka duļķu sanesumu nav — tos aizskalojusi straume, vietām ir vien neliels apaugums ar aļģēm, nelielu gliemeņu kolonijām, taču tā ir normāla parādība. Arī bojājumu nebija. Savukārt no gultnes izceltie metāla gabali noteikti saglabājušies vēl no spēkstacijas celtniecības laikiem. Neko īpaši vērtīgu neatradām. Visai bieži atrodam dažādus makšķerrīkus, ko savlaik pazaudējuši copmaņi, — vizuļus, atsvarus, gruntsmakšķeru sastāvdaļas.
Latvijā nav daudz vietu, kur ūdenslīdējiem nāktos strādāt kā te, Pļaviņu HES, līdz pat 40 metru dziļumam. Ja nu tikai tad, ja darbi jāveic jūrā. Lielākoties nākas strādāt līdz desmit metru dziļumam.
Trenējas barokamerā
— Ūdenslīdējiem, protams, katru dienu nav nepieciešams nirt lielākā vai mazākā dziļumā, daudz laika aizņem aprīkojuma turēšana labā kārtībā, jo no tā atkarīga pašu dzīvība. Savlaik ūdenslīdēja tērps bija ļoti smags un tajā bija grūti pārvietoties, taču to bija vieglāk kopt. Tagad tas ir daudz ērtāks, taču vairāk laika nepieciešams apkopei. Tāpat jāuztur laba fiziskā forma un organisms regulāri jātrenē barokamerā, kurā uztur spiedienu, kāds ir 40 metru dziļumā. Tam izstrādāta īpaša treniņu programma.
Dzelmē 45 minūtes
— Pļaviņu HES mums bieži nākas strādāt lielākā dziļumā, bet visdaudzveidīgākais darbs ir Ķeguma spēkstacijā. Tai ir vecā un jaunā daļa, pārgāznes aizvari, dažādi tehniskie risinājumi. Tomēr ne jau dziļums nosaka to, vai veicamais darbs ir grūts un sarežģīts. Tas ir tikai viens no faktoriem, jo jāievēro dekompresijas režīms. Dažkārt ļoti grūti darbi ir triju metru dziļumā, kas nogurdina vairāk. Turklāt 40 metru dziļumā mēs strādājam ne ilgāk par 45 minūtēm. Pēc tam vairāk nekā stunda jāpavada barokamerā. Savukārt, nirstot līdz desmit metru dziļumam, šāda laika ierobežojuma nav. Parasti divas, divarpus stundas. Ilgāk zem ūdens nevar izturēt.
Sastop pat krabjus
— Zem ūdens gadās piedzīvot daudz ko neparastu. Protams, ir nācies atrast arī noslīkušos, taču tas gadās ļoti reti. Ir daudz patīkamākas tikšanās. Reiz, strādājot lejasbjefā, vienlaikus darbus veica firmas “Jūras vējš” ūdenslīdēji. Strādāju savā nodabā un pēkšņi jutu, ka piesit kāds pie pleca — atskatījos un ieraudzīju kolēģi. Pārsteigums bija liels.
Gadījies redzēt arī lielas zivis. Pat tik lielas, ka gluži vai jānobīstas. Visbiežāk viņas var redzēt Rīgas HES lejasbjefā. Tur izstieptas rokas attālumā piepeldēja ļoti liels ūsainis. Kļuva neomulīgi. Arī pie Pļaviņu HES redzēti sami, taču ne tik lieli. Neparasti bija lejpus Rīgas HES ieraudzīt krabjus. Ruslans šovasar vienu pat izcēla no ūdens. Viņš bija dūres lielumā ar pamatīgām spīlēm. Iespējams, krabis atceļojis no siltajām jūrām kāda kuģa balasta tvertnē un pa straumi atpeldējis uz augšu. Redzēti arī nēģi un laši.
Jālieto apgaismojums
— Redzamība ūdenī ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem un gadalaika. Lejpusē tā ir daudz labāka nekā augšpus spēkstacijas. Reizēm var redzēt metra, pusotra attālumā. Reizēm nevar redzēt tālāk par paša degungalu. Tāpēc visas spēkstaciju zemūdens daļas mēs pazītu pat pēc taustes. Jau triju metru dziļumā ir pilnīga tumsa un jālieto mākslīgais apgaismojums. Nepieciešams arī kāds iezīmēts objekts, citādi var sajukt, kur “augša” un kur “apakša”, jo sajūtas ir gandrīz kā bezsvara lidojumā.
