Saņemot daudz jautājumu par dažādām copes niansēm, ik pa laikam tās vēstīšu arī te, jo, manuprāt, cope ir viens no tiem atpūtas veidiem, kas daudziem dod ne tikai prieku, bet pilda arī pārtikas programmu.
— Vai ir nozīme pītās auklas krāsai?
— Pilnīgi un nepārprotami — nē. Nav apstiprinājies tas, ka pat koši dzeltenas vai oranžas krāsas pītas auklas spētu ietekmēt plēsoņas domāšanu. Es jau divus gadus strādāju ar “Colmic Vastar” oranži sarkano auklu, un man pat liekas, ka ar šo auklu copes ir krietni vairāk un biežāk. Tas saistībā ar spiningošanu.
— Cik liela ietekme plekstu copē ir krāsainajām pērlītēm?
— Vispār jau “Copes Lietu” žurnāla oktobra numurā būs garš mans raksts par plekstu ķeršanu jūrā. Tur būs daudz kas pastāstīts par šo aizraujošo makšķerēšanu. Pērlītēm ietekme ir liela, jo butes ir tikpat ziņkārīgas par spilgtām krāsām kā vārnas.
— Kādu auklu labāk izmantot rudens velcēšanai?
— Nav nekādas starpības rudens vai vasaras velcēšanā. Tā ir pītā aukla, un diametrs svārstās no 0,2 līdz 0,45 milimetriem. Jo resnāka būs aukla, jo vairāk māneklis celsies uz augšu.
— Cik tālu velcējot jāatlaiž māneklis?
— Praktiski tas tiek darīts līdz aptuveni 80 metriem. Dziļākās vietās attālumu var pagarināt.
— Kāds no mānekļiem velcējot ir efektīvākais?
— Te nav vienas atbildes. Seklākās vietās var labi darboties ar gumijas zivtiņu, bet tā ļoti viegli velcējot ceļas uz augšu. Es ieteiktu voblerus. Tā tomēr ir pavisam cita mānekļu klasifikācija ar daudz atšķirīgākām iespējām.
— Vai pašreiz ir jēga balto zivju iebarošanai, kad saprotams, ka tuvojas ziema un zivis kļūst mazkustīgas?
— Vēl jau līdz ziemai ir ļoti tālu. Nav arī zināms, vai ziema tik ātri un laikus pienāks. Iebarošanai vienmēr ir bijusi nozīme, un nav svarīgi — ziema vai vasara. Piemēram, tie, kam tuvumā ir Gauja, jau pusotru mēnesi cītīgi cīnās ar normāla izmēra brekšiem. Turklāt viņu daudzums nav skaitāms tikai dažos eksemplāros. Ja breksis sāk ņemt uz mikrodžiga un turklāt ļoti aktīvi, tad pat zirgam ir skaidrs, ka zivs nepalaidīs garām nevienu iespēju sev iebāzt ko garšīgu vēderā. Iebarojamo barību nevajadzētu izvēlēties saldu vai ar spēcīgiem aromātiem. Vienīgi var paeksperimentēt ar standarta aromā-
tiem — medus, vanilīns vai anīss.
Sākoties vēsākam laikam, ļoti labi noder arī mājas putru maisījums vai vārījums.
— Visu vasaru pie mājām baroju brekšus un arī vilku tā tīri neko. Taču tagad pēkšņi viņi nozuda kā pēc burvja mājiena. Kas par lietu?
— Es gan nezinu, vai tā ir upe vai ezers. Ja upe, tad breksis parasti ap šo laiku mēdz lēnām doties uz dziļākām vietām un tur pārlaist ziemu. Tas pats attiecas arī uz ezeru brekšiem, bet pagaidām, kamēr ūdens temperatūra nav sasniegusi to robežu, par kuru zina tikai brekši, viņi vēl uzturas vecajās labajās sezonas vietās.
— Vai varētu būt tā, ka arī vēdzeles sāk ņemt?
— Man jau šķiet, ka nedaudz par agru, bet brīnumu makšķerēšanas pasaulē pietiek. Var mēģināt…
— Vai notiks Latvijas čempionāts jūras makšķerēšanā un kad var sākt pieteikties?
— Tas nav jāprasa man, bet gan šo sacensību organizatoriem. Cik zinu, sacensību nolikumā ir paredzēts 10. un 11. novembris. Protams, var būt arī korekcijas vienīgi laikapstākļu dēļ. Vēl nav izstrādāts nolikums, un pieteikšanās būs no oktobra.
— No nākamā gada gribētu sākt piedalīties Latvijas pludiņmakšķerēšanas čempionātā. Ko man vajadzētu no inventāra, un cik tas viss varētu maksāt?
— Šis nav viegls temats. Lai līdzvērtīgi varētu piedalīties Latvijas čempionātā, inventāra daudzums un kvalitāte būs mērojama diezgan lielos ciparos. Tas ir štekera kāts, kas maksās aptuveni 300 — 400 latu. Vismaz triju veidu “mahi” (bezriņķu kāti), mačmakšķere, kaste, uz kuras sēdēt, ar aprīkojumu, kas garantē to, ka nav jāskraidelē pa savu zonu pēc kaut kā nepieciešama konkrētā brīdī. Uz katru čempionāta kārtu būs jāierodas arī piektdienā, kas ir treniņu diena. Pēc tam sestdiena un svētdiena — sacensību dienas. Klāt vēl dalības maksa, iebarojamā barība, ēsmas, atraktori un daudz citu sīkumu. Es teikšu tā — ja gribi visu sākt no nulles un iztikt ar minimumu, tad naudā tas izvērtīsies ap 800 — 900 latu. Pēc tam, protams, būs krietni mazāk. Taču šī summa ir minimālā ar vienkāršu štekeri, vienu tālmetēju, pārīti “mahu”, parasto kasti (ko var aizstāt arī sēdeklis). Varu piebilst, ka mans ekipējums pludiņmakšķerēšanas mačiem kopā ar iebarojamo barību, ēsmām un daudz, daudz sīkumu ir aptuveni pāris tūkstošu latu. Negribu biedēt potenciālos sacensību dalībniekus, bet tad jāsaprot, ka nav jēgas iepirkt kaut ko minimāli, lai pēc pirmās kārtas atmestu visu un pateiktu: “Nē, paldies, man to nevajag!” Tā būs vienkārši zemē nomesta nauda.
— Vai ir vēl jēga braukt uz karpām?
— Vispār savā dzīvē esmu līni un karpu noķēris oktobra sākumā. Taču tas nenozīmē, ka šīs zivis ķertos tāpat kā vasaras mēnešos. Patiesībā spēkā ir teiciens — ja trāpi ar ēsmu “pa galvu”, protams, neviens no kārā kumosa neatteiksies.
— It kā jau saka, līdakas rudens pusē iznāk no zālēm laukā un uzturas brīvos laukumos.
— Kas tā saka? Upēs no krasta zāļu laukumiem plēsīgās zivis tiešām aiziet nostāk, bet tas ir saistīts ar mazo dzīvo zivtiņu pārvietošanos tālāk no rajoniem, kur pūst zāle un rada ogļskābo gāzi. Ezeros ir citādi. Tur līdakas zāļu tuvumā uzturas arī ziemā zem ledus kārtas. Es, piemēram, pašreiz nekā citādi neķeru zaļsvārces kā tikai ar gumijas zivtiņām un starp lēpēm 50 centimetru dziļumā. Pa dienu ir vismaz 40 līdaku iznācienu. Gumijas zivs, protams, nav voblers ar diviem vai trim trīsžuburu āķiem. Tāpēc ir daudz tukšo copju. Taču ir interesanti. Visu laiku kaut kas notiek. Vai tiešām vienmēr jāpiestūķē maiss ar zivīm?
— Vai ir gaidāmi kādi grozījumi makšķerēšanas noteikumos?
— Ir gan. Taču birokrātija arī te ievieš savus noteikumus. Nu ko lai dara. Starp tādiem ierēdņiem dzīvojam. Bet būs jau labi. Vienmēr jābūt optimistiem, citādi atliek vien sēdēt uz poda vāka un plūkāt salvetes.
Par dažādiem interesējošiem jautājumiem rakstiet www.copeslietas.lv ekspertos. Mēģināšu atbildēt.
