No pieciem simtiem līdz pat nepilniem diviem tūkstošiem latu — tik lielas atšķirības šobrīd vērojamas pašvaldību vadītāju mēnešalgās, un to lielums nav samērojams ne ar novada lielumu, ne tā bagātību jeb ieņēmumiem uz vienu cilvēku — izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Nu jau vairākus gadus līdz ar pašvaldību amatpersonu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā noteikts, ka arī pašvaldību vadītāju maksimālā alga ir atkarīga no vidējās algas valstī un nedrīkst pārsniegt premjera un ministru atalgojumu. Patlaban šī summa ir nedaudz zem diviem tūkstošiem latu mēnesī.
Lielākajā daļā pilsētu un novadu mēru atalgojums pērn svārstījies no 10 līdz 20 tūkstošiem latu gadā. Savukārt septiņos novados — Aizkraukles, Babītes, Dobeles, Ķekavas, Siguldas un Stopiņu novadā, kā arī Valmieras pilsētā tas ir lielāks par 20 tūkstošiem, sasniedzot noteiktos mēru atalgojuma “griestus”. Tikai viens no šiem novadiem, proti, Babīte, ir arī turīgāko skaitā pēc ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju.
Aizkraukles novada domes vadītājs Leons Līdums (Vidzemes partija), kura vadītā pašvaldība nav ne no bagātākajām, ne no lielākajām — tajā dzīvo nepilni desmit tūkstošu cilvēku, skaidro, ka 20 tūkstošu latu lielā gada alga noteikta vēl viņa priekšgājēja laikos. Skaidrus kritērijus, kādēļ viņa atalgojums ir tieši tik liels, pašvaldības vadītājs nosaukt nevar. Vien norāda — viņam stājoties mēra amatā, likvidēts vietnieka krēsls, kas nozīmē lielāku darba apjomu mēram.
Aizkraukles mērs ir apmierināts ar pašreizējo sistēmu un īpašu nepieciešamību to mainīt neredz: “Šobrīd uz vispārējā fona, kāds lielākajai daļai iedzīvotāju atalgojuma ziņā ir, un uz pietiekami lielā bezdarba fona šī sistēma ir normāla relatīvi. Būtībā apmierina. (..) mūsu apjoma pašvaldībā šobrīd tas ir ļoti optimāli, un, manuprāt, tas tā varētu arī palikt.”
Lielāko pilsētu, piemēram, Rīgas, Ventspils un Liepājas, mēriem algas par tiešajiem darba pienākumiem “griestus” nesasniedz, bet līdzās amatalgai krietni lielākus ienākumus viņi saņem citās darbavietās, piemēram, ostās.
Vienotās atalgojuma sistēmas veidotāji norāda — laikā, kad patlaban spēkā esošais likums tapis, bijis plānots noteikt konkrētākus mēru algas aprēķina kritērijus. Tomēr, tā kā radušies strīdi, lai diskusijas neiesprūstu, kritēriji vienkārši izņemti, nosakot tikai algas “griestus”. Tas arī novedis pie tā, ka algu amplitūda ir tik liela. Vēlāk gan bijis plānots pie kritēriju izstrādes atgriezties. Bet pagaidām noteikt algas esot katras pašvaldības atbildība, un summu lielums atkarīgs no domnieku sirdsapziņas un godaprāta. Ministrija tikai kontrolē, lai netiktu pārkāpts likumā noteiktais maksimums.
