Pēc publikācijas 4. septembra “Staburagā” “Vallē uzliesmo gāzes balons” un 14. septembra numurā “Mēs visi dzīvojam kā uz pulvera mucas” redakcijai piezvanīja Valda Grūbe no Valles pagasta.
Kā kurš prot
“Vallē notikušais ir mūsu visu traģēdija, labi, ka cilvēki palika dzīvi,” viņa saka. “Gāzes balonu drošības jautājums mani nodarbina jau sen. Laiku pa laikam notiek nelaimes gadījumi Rīgā un citviet Latvijā, eksplodē gāzes baloni, izceļas ugunsgrēki. Domāju, ka ikvienā pagastā vajag atbildīgo par gāzes balonu pieslēgšanu — vai tas būtu “Latvijas gāzes” vai pašvaldības darbinieks. Vecie ļaudis var sarunāt cilvēku, kas viņiem gāzes balonu atved, taču nav speciālista, kas to pieslēgtu un pēc tam pieslēgumu pārbaudītu. Gāzes balonus cilvēki pieslēdz, kā nu kurš prot.”
Diemžēl “Latvijas gāzes” darbinieki ar sašķidrinātās gāzes balonu pieslēgšanu nenodarbojas — piezvanot “Latvijas gāzes” informatīvajam tālrunim 155, saņemsiet atbildi, ka “Latvijas gāze” atbild tikai par dabasgāzes piegādi un apkalpo infrastruktūru, kas uz to attiecas, tādēļ jāzvana “Latvijas propāna gāzei”.
Nav tik daudz
resursu
“Arī es domāju, ka ikvienā pagastā vajadzētu atbildīgo par gāzes balonu pieslēgšanu,” saka SIA “Latvijas propāna gāze” Aizkraukles apkalpošanas rajona vadītāja Anžela Pavļenkova. “Taču ne mums, ne arī citām firmām nav tik daudz darbinieku un resursu, lai algotu cilvēku, kurš pagastos pieslēgtu gāzes balonus un pārbaudītu pieslēguma drošību. Par to būtu jādomā pašvaldībām. Kādreiz kolhozos un sovhozos bija viens atbildīgais, kas šo darbu darīja, bet struktūra tika izjaukta, un tagad gāzes balonu pieslēgšana ir pašu iedzīvotāju ziņā. “Latvijas propāna gāze” joprojām ir vienīgā, kas Rīgā pārbauda gāzes balonu drošību, jo mums tam ir speciālas iekārtas. Citas firmas to nedara, jo tas ir dārgi. Zinu gadījumu, kad pagājušajā gadā pēc kādas pārbaudes atklāja — firma vienā no mūspuses pagastiem pārdeva ekspluatācijai nederīgus gāzes balonus. Diemžēl ir arī tādi gadījumi.”
Firmām jānosaka stingrākas prasības
“Piekrītu, ka pagastā vajag atbildīgo cilvēku, taču algot darbinieku, kurš pieslēgtu gāzes balonus, mēs nedrīkstam, jo tā nav pašvaldības funkcija, mēs varam darīt tikai to, kas ir paredzēts likumā,” “Staburagam” saka Valles pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Radziņa. “Balonus izplata dažādas firmas, un iedzīvotāji bažījas par savu drošību. Domāju, ka šo jautājumu vajadzētu risināt valstiskā līmenī.”
“Tā nav pašvaldības kompetence, mēs nevaram algot darbinieku, kas atbildētu par balonu gāzes drošību privātīpašnieku mājās,” saka arī Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis. “Ja pašvaldības iestādēs — skolās, bērnudārzos un citur — izmantotu balonu gāzi, mums būtu speciālists, kas par to atbildētu, līdzīgi kā mums ir elektriķis, tomēr pašvaldības iestādēs izmanto dabasgāzi. Balonu un to pieslēgšanas drošība atstāta pašplūsmā. Par to būtu jālemj Ekonomikas ministrijai, kuras pārziņā ir gāzes nozare, piemēram, jāpieņem normatīvie akti, kas balonu piegādātājfirmām noteiktu pienākumu algot par balonu pieslēgšanu atbildīgu darbinieku.”
Par izbraukumu
jāmaksā
Kur iedzīvotājiem vērsties, ja viņi vēlas pārbaudīt gāzes balona pieslēguma drošību? “Kad ir avārijas situācija — rodas gāzes noplūde un var sajust gāzes smaku, avārijas dienesta pārstāvji izbrauc bez maksas, bet pārējos gadījumos par izbraukumu un gāzes balona pieslēguma drošības pārbaudi ir jāmaksā. Mūsu meistari pie iedzīvotājiem uz mājām brauc tikai tad, ja viņi gāzes balonu ir iegādājušies pie mums,” saka Anžela Pavļenkova. “Katrai firmai ir jāatbild par savu gāzes balonu drošību un būtu jāapkalpo iedzīvotāji, ja viņi to vēlas. Latvijā ir ap 50 firmu, kas pārdod gāzes balonus, mūspusē — septiņas. Man nav informācijas, vai citu firmu pārstāvji brauc uz pagastiem, ja iedzīvotāji to lūdz, tomēr bez maksas neviens to vairs nedarīs.”
