— Vai vācat tikai labi zināmas sēnes?
Solvita
no Aizkraukles
— Lasu tikai tās sēnes, kuras labi pazīstu. Vienas no manām iemīļotākajām sēnēm ir saulsardzenes, kuras nezinātājs viegli var sajaukt ar baltajām mušmirēm. Saulsardzenes smaržo pēc riekstiem, bet mušmirēm ir nepatīkama smaka. Lai gan esmu ļoti vērīga, mājās vienmēr pārlūkoju sēņu grozus un, ja māc šaubas, sēni labāk izmetu.
Jānis Krūmiņš
Pļaviņās
— Nekādas problēmas sēņu pazīšana nesagādā, bērnībā, kopā ar vecomāti sēņojot, iemācījos. Tagad jau ļoti labi — grāmatu par sēnēm netrūkst, var arī internetā ieskatīties. Ja nu akurāt, sēņošanas azartā aizrāvies, esmu grozā savācis apšaubāmas sēnes, tad sievas stingro kontroli tādas neiztur. Mazliet palamā, ko es atkal salasījis, un izmet miskastē.
Elza Ivanova
Bebros
— Ja kāda sēne likās šaubīga, to parasti atstāju mežā. Kādreiz ik rudeni kopā ar kaimiņieni devāmies uz mežu, bet pēdējos gados tas man ir par grūtu. Tik vien pietiek spēka, kā pastrādāt sakņudārzā un apkopt mājas soli.
Līvija Rieksta
Vallē
— Sēnes labi pazīstu, iemācījos bērnībā, tās kopā ar māti vācot mežā. Vairs sēnēs neeju, man to gadiņu tā pavairāk, bet kādreiz gan labprāt un daudz to darīju. Es biju diezgan izvēlīga sēņotāja, visas sēnes nemaz groziņā neliku. Īpaši man patika sviestabekas, baravikas un gailenes. Bērzlapes sālīju, gailenes parasti žāvēju, savērtas uz aukliņas, sažuvušas saberzu pulverī, un ziemā tā bija ļoti garšīga piedeva zupām.
