Vakar pēc “Panorāmas” atskrēja Rozālija un lūdza, lai iesaku kaut kādas zāles pret rudens depresiju. Viņai jau viss ar paātrinājumu, astronomiskais rudens taču sākas tikai rīt. Bet manā dvēselē jau no šodienas pavasaris! Un tikai pateicoties antidepresantam — televīzijas programmai.
Kā zvaigžņu lietus no debesīm birst šovi un seriāli. Sākās ar “UgunsGrēku” pirms divām nedēļām. Šodien sāk rādīt šovu “Saimnieks meklē sievu”. Svētdien paredzams randiņš ar brāļiem Auzāniem dziedošo ģimeņu šovā. Viņi man kā balzams dvēselei. Un tad jau drīz “Lauku sēta”. Katrā latvietī taču mīt zemnieks, un šo šovu grēks neskatīties. Man sirds gavilē, lasot seriālu un šovu nosaukumus vien: “Eņģeļu māja”, “Precamies!”, “Gandrīz ideālas vakariņas”, “Māju sajūta”. Bet vislabāk man patīk erudīcijas un veiksmes spēles nosaukums — “Paņem 100 000…, ja vari!”. Tas ir tik uzrunājošs un aicinošs. Nu un, ka es tos tūkstošus nevaru paņemt, vismaz pasapņot taču varu! Un, kas sapņo, tam nav depresijas!
Bet Indriķis staigā drūms kā mākonis un kritizē manu gaumi. Taču šie raidījumi ir interesantāki nekā ziņas! No tām gan var iedzīvoties depresijā.