Viendien redakcijā raudādama ienāca 81 gadu veca pensionāre no kāda lauku pagasta. “Ko lai tagad iesāku? Aizkrauklē tikai par komunālajiem pakalpojumiem izīrēju dzīvokli pazīstamam cilvēkam, taču viņš mani piekrāpa. Visu laiku teica, ka maksā, taču, kad man no pensijas sāka ieturēt 50 latu mēnesī, sapratu, ka viņš melo,” stāstīja līdz sirds dziļumiem satriektā sieviete.
Zina kopš bērnības
“Uzrakstiet, lai citi cilvēki neuzticas arī pazīstamiem, īpaši jauniem, cilvēkiem,” aicināja pensionāre. “Kādreiz dzīvoklī mitinājās man pazīstama sieviete, invalīde, es no viņas dzīvokli nopirku 2000. gadā, bet viņa tajā turpināja dzīvot. Sieviete ļoti gribēja, lai pēc viņas nāves tajā dzīvoju es. Regulāri braucu no laukiem, palīdzēju, kopu. Kad sieviete nomira, viņu apglabāju.
Dzīvokli nopirku audžumeitai, taču viņa pabeidza augstskolu, apprecējās un pārcēlās dzīvot citā pilsētā. Izīrēju to jaunam vīrietim, viņu pazinu kopš bērnības — laukos dzīvoja kaimiņos, mācījās vienā klasē ar manu audžumeitu. Viņa mātei patika iedzert, bieži lietoja alkoholu, un zēns pa kluso ņēma no mātes naudu, lai nopirktu maizi. Auga grūtos apstākļos, cīnījās pa dzīvi, kā nu prata. Nodomāju — vai tad tāds var būt slikts cilvēks? Taču ļoti vīlos. Viņš visu laiku apgalvoja, ka par komunālajiem pakalpojumiem maksā un viss ir kārtībā, taču divu gadu laikā bija sakrājis 1000 latu lielu parādu.”
Tiesas pavēstes
nerāda
“Brīdinājumus par parāda piedziņu un tiesas pavēstes viņš man nerādīja un par tām arī neko neteica. Jaunajam vīrietim ir draudzene un mazs bērns, alga neliela, un visu nopelnīto viņi acīmredzot iztērēja savām vajadzībām. Kāda pazīstama sieviete mani brīdināja, lai īrnieku dzenu projām, jo maksātājs viņš nebūs, taču es nepaklausīju. Kad man no pensijas sāka ieturēt 50 latu mēnesī, biju ļoti satriekta un sapratu, ka jaunais cilvēks mani māna. Kad puiša vecmāmiņai ieminējos par lielo parādu, viņa sacīja: tas jau vēl nav nekas, citiem ir vēl lielāks parāds — pat 2000 latu!”
Nevienas spuldzītes
“No pensijas man ietur naudu jau pusgadu. Šovasar biju pie viņa darbavietā, un viņš atkal apgalvoja, ka visu samaksās. Uzrakstīja man uz lapiņas pat apliecinājumu.
Kad mans īrnieks tālruņa klausuli necēla, ierados ar komisiju, un mēs dzīvokli uzlauzām, nomainījām atslēgu.
Kad ieraudzīju, cik šausmīgi izskatās dzīvoklis, biju satriekta. Nevienas spuldzītes, elektrība atslēgta, pat birstes vairs nav, ar ko istabu izslaucīt. Vēlāk uzzināju, ka elektrība parādu dēļ jau vienreiz bijusi atslēgta.”
“Saprotu, cik
nepareizi rīkojos”
“Kad vajadzēja samaksāt parādu par gāzi, viņš 100 latu man iedeva. Sola katru mēnesi maksāt, bet cik ilgā laikā tik lielu summu man samaksās? Viņš saka: “Es saprotu, cik nepareizi rīkojos!”. Tikos ar viņu dzīvoklī, solīja abi ar brāli to izremontēt, palīdzēt, bet vai tā būs? Teicu: ja nemaksās, sniegšu prasību tiesā, bet abi saprotam, ka tad būs jāmaksā arī tiesas izdevumi un atdot parādu būs vēl grūtāk.
Tagad mans bijušais īrnieks dzīvo pie draudzenes mātes. Domāju, jauniem cilvēkiem tomēr nevar uzticēties, ja viņi arī ir pazīstami, viņi neprot saimniekot un vecos cilvēkus izmanto. Šķiet — lai jau dzīvo tāpat, bez līguma, viņi taču neapkrāps, samaksās, bet dzīvē iznāk pavisam citādi.”
