Vai var pieņemt darbā
cilvēku tikai uz ražas novākšanas laiku vai tūrisma sezonu? Šādi un
līdzīgi darba devēju jautājumi aktualizējušies, tuvojoties rudens
darbiem un ziemas sezonai. Lūk, ieskats noteikumos, kas regulē
kārtību, kā algot…
Normal 0
false
false
false
MicrosoftInternetExplorer4
Lai
arī vispārējos gadījumos Darba likums pieprasa slēgt darba līgumu
uz nenoteiktu laiku, tas paredz arī izņēmuma situācijas. Viens no
šādiem izņēmumiem ir sezonas rakstura darbs. Visbiežāk sezonalitāte
saistīta ar sējas darbiem un ražas novākšanu lauksaimniecībā,
zvejniecību un meža darbiem, darbu kafejnīcās un restorānos, kuri
darbojas tikai noteiktos mēnešos (piemēram, tūrisma sezonas laikā),
kurināšanas un labiekārtošanas darbiem u.tml. Precīzāk sezonas
rakstura darbi uzskaitīti Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.
272.
Darba līguma termiņš sezonas rakstura
darbiem nevar būt garāks par 10 mēnešiem viena gada ietvaros, taču
prakse liecina, ka darba devējs ne vienmēr var precīzi noteikt
sezonas rakstura darba ilgumu. Piemēram, sākoties tūrisma sezonai,
tiek noslēgts darba līgums uz deviņiem mēnešiem, bet, esot
labvēlīgiem laika apstākļiem, tūrisma sezona pēc noteiktā perioda
nebeidzas, un tiek nolemts biznesa aktivitātes turpināt. Šādā
situācijā var līgumu pagarināt vēl uz vienu
mēnesi.
Otrs izņēmums ir darbi jomās, kurās līgums parasti
netiek slēgts uz nenoteiktu laiku (MK noteikumi Nr. 353), piemēram,
izglītības jomā (viesmācībspēku darbs), kultūras jomā
(atpūtas pasākumu plānošana, organizēšana), sporta jomā (sportistu
trenēšana), banku, finanšu un tirdzniecības jomā (starpniecības
darījumi ar investīcijām, vērtspapīriem un obligācijām) u.tml.
Tāpat izņēmums ir situācija, kad nepieciešams aizvietot promesošu
darbinieku viņa atvaļinājuma vai slimošanas laikā.
Viens no praksē visbiežāk sastopamajiem izņēmumiem
gadījuma darbam vai pagaidu darbam ir saistīts ar uzņēmuma darbības
apjoma īslaicīgu paplašināšanos vai ražošanas apjoma pieaugumu.
Piemēram, tuvojoties svētkiem, uzņēmumā pastāvīgi strādājošie
darbinieki nespēj izpildīt visus pasūtījumus, un uzņēmums uz laiku
var pieņemt papildu darbiniekus.
Lai veicinātu
studentu ātrāku iekļaušanos darba tirgū, darba līgumu uz noteiktu
laiku var slēgt arī ar profesionālās vai akadēmiskās
izglītības iestādes izglītojamajiem. Protams, jāņem vērā, ka tādos
gadījumos students nodarbināms studiju virzienam atbilstošā
profesijā. Piemēram, ar studentu, kurš studē ekonomiku, nevarēs
slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku par apkopēja pienākumu
veikšanu.
Darbiniekus uz noteiktu laiku drīkst pieņemt arī tad,
ja uzņēmumā nepieciešams veikt neatliekamu darbu, lai novērstu
ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas. Visbiežāk tie ir darbi, kas
saistīti ar dabas apstākļu radītu seku novēršanu.
Tāpat uz noteiktu laiku var slēgt līgumu par
bezdarbniekam paredzētu algotu pagaidu vai citu darbu saistībā ar
viņa dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos vai darbu, kas
saistīts ar aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu. (Citiem
vārdiem – tas saistīts ar gadījumiem, kad bezdarbnieks izmanto
Nodarbinātības valsts aģentūras vai savas pašvaldības piedāvātās
pārkvalifikācijas, īslaicīga darba u.c. iespējas.)
Slēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku, obligāti
jānorāda periods, par kuru līgums noslēgts, vai apstākļi, kuriem
noteikti jāiestājas, lai līgumu varētu pārtraukt. Gadījumā, ja nav
norādīts termiņš (konkrēts datums), tad darbiniekam par gaidāmo
darba tiesisko attiecību izbeigšanos jāpaziņo ne vēlāk kā divas
nedēļas iepriekš. Praksē gan šis nosacījums ne vienmēr ir viegli
izpildāms. Piemēram, ja ar darbinieku tiek noslēgts darba līgums uz
noteiktu laiku par bumbieru ražas novākšanu, kā termiņu nosakot
pēdējo bumbieru ražas novākšanas dienu, precīzs datums ir grūti
nosakāms – jo īpaši divu nedēļu vai pat ilgākā laikā.
Darba līgumu uz noteiktu laiku visos iepriekš minētajos
gadījumos var slēgt uz trim gadiem (ja vien citos normatīvajos
aktos nav noteikts cits termiņš). Par termiņa
pagarinājumu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu
darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas
dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās
attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk kā 30 dienu pēc kārtas.
Turklāt nedrīkst aizmirst, ka Darba likums uzliek par pienākumu
darba devējam informēt pagaidu darbinieku par brīvajām
darbavietām uzņēmumā, kurās šo cilvēku varētu nodarbināt uz
nenoteiktu laiku vai pastāvīgi.
Uzņēmējus, kuriem radušās
neskaidrības vai jautājumi šajā vai citos darba aizsardzības vai
darba tiesību jautājumos, aicinu bez maksas konsultēties Latvijas
Darba devēju konfederācijas Zemgales reģiona konsultāciju centrā
Jelgavā, Pasta ielā 19, kā arī zvanot pa tālruni 63020449 vai sūtot
savus jautājumus uz e-pastu [email protected].
Latvijas Darba devēju konfederācijas
reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas
Savienības Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba
drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos”
1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas
reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba
tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku
piemērošanu” ietvaros.
