Tūrisma sezona tuvojas izskaņai, bet “Aronijās” arī drēgnajās dienās sasilda ar pirts siltumu. Lai tā būtu, vasarā nākas palocīt muguru, pļavās un Daugavmalā vācot augus, sienot slotiņas, bez kurām pēršanās nav iedomājama. Kamēr laukā viss vēl ir zaļš, zālītes cenšos iespējami lietot svaigā veidā. Smaržaugu dārziņā izaugušas dažādas piparmētras, bet dabā vācu kalmes, upesmētras, biškrēsliņus, šobrīd īstais laiks arī vībotnēm. Kopš nodarbojos ar pirtslietām, pirmo reizi ozoliem un kļavām pavasarī jaunās lapiņas nograuza kukaiņi, bet vasarā uzbruka miltrasa, tāpēc to zari pēršanai neder.
Ikdiena paiet, gatavojot masāžas eļļas, sāļus. Arī apkārtnes sakopšanai vajadzīgs laiks. Pagājušajā nedēļā bija arī izbraukums pie klienta. Ņemu līdzi visas lietas — slotas, skrubjus, eļļas, un tā ir pat izdevīgāk strādāt, nekā darbināt savu pirti.
Pēršanās procedūrai pakārtots ir otrs “Aroniju” darbības virziens — viesu izmitināšana. Istabiņas nav lielas, bet ir reizes, kad pat 20 cilvēku sarūmējas. Vasara bija pavēsa, toties pērties gribētāju skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieauga. Pēdējos mēnešos biežāk dzirdēts par ekonomikas uzplaukumu, algu pakāpenisku palielināšanu, bet, analizējot sava uzņēmuma darbību, jāsecina, ka visos laikos bijušas trīs cilvēku kategorijas — tie, kuri var, tādi, kuri nevar, un kuri var, bet negrib maksāt. Par laimi, tā nav gadījies, ka klients aizbrauktu nesamaksājis, bet sākumā kļūdījos, par rezervāciju neprasot drošības naudu. Nācies sēdēt pie izkurinātas pirts un klientus tā arī nesagaidīt. Šāda attieksme īpaši raksturīga jauniešu kompānijām.
Pagājušajā karstajā vasarā daļa klientu izvēlējās citu atpūtas vietu tādēļ, ka “Aroniju” tuvumā nav atklātas ūdenstilpes. Daugava ir pārāk tālu. Ir tikai ūdens kubls. Citiem ar to arī pietiek. Šogad iezīmējas tendence — viesi izvēlas palikt, bet pirti nekurina. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar klientu vidū bija daudz vairāk bērnu. Daži no viņiem gan pamatīgi nokaitināja. Šķiet, bērnus vispār vairs neaudzina, nemāca, ko drīkst un ko nedrīkst. Divus trīs gadus vecie, kamēr vecāki pirtī, sameta akmeņus dekoratīvajā dīķī, piebēra kublu ar smiltīm un sprunguļiem.
Vietējie aizkrauklieši uz “Aronijām” brauc reti. Pārsvarā no Bauskas, Jēkabpils, Rīgas puses. Gadās arī pa kādam skrīverietim vai jaunjelgavietim. Tagad, septembrī, piesaka pasākumus martam, bet gadās arī, ka atbraukt vēlas tūlīt. Pirts apmeklējumu izvēlas pasniegt arī kā dāvanu.
Vairāk kā mēnesi pirti vajadzēja nolikt malā. Steiga, vēlēšanās paveikt vairākus darbus vienlaikus — vienā rokā telefons, otrā spainis — beidzās ar kritienu un ribas lūzumu.
Diemžēl pirts un brīvdienu mājas bizness ir apdraudēts, jo lielais kredīta slogs, kas uzlikts plecos pirmskrīzes laikā, šobrīd nav panesams. Ikmēneša maksājumi ir lielāki par ieņēmumiem un ikdienas izdevumiem.
Septembrī turpinās darbi lauku mājās, dārzā. Priecājos par labiekārtošanas darbiem “Purvciemā”. Tagad gan visa zeme ap namu ir uzrakta, un tīriem apaviem atgriezties mājas vai aiziet līdz pilsētai ir neiespējami. Sūdzēties nedrīkst, redzams, ka darbi virzās un neatkārtosies Lāčplēša ielas vai citu objektu liktenis, kad iesākto pamet pusratā.
Visjaukākais notikums, kas man palicis prātā no pagājušās nedēļas, — lietuvietis Vaidots Digaitis pagājušajā nedēļā pabeidza aprīlī sākto ceļojumu apkārt Baltijas jūrai. Ar diviem lietuviešu šķirnes zirdziņiem jāšus pieveicis gandrīz 6000 kilometru.
Mājās ir gan 2. kursa students, gan arodskolas 3. kursa audzēknis, tādēļ tuvāki ar izglītību saistītie notikumi Latvijā. Meitai sākās nopietnas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē. No Aizkraukles uz Rīgu vedām mantas — segas, kartupeļus, malku. Augstskolas kopmītnes remontē, un tajā daļā, kurā var izmitināt, priekšroka 1. kursa studentiem. Tāpēc meita kopā ar draudzeni apmetās viņas radu mājā Jūrmalā. Tiem, tajā skaitā arī mums, kuri nemaksāja par vasaras mēnešiem, lai saglabātu vietu, jāmeklē jauna. Pirms tam izvērtējām citas iespējas, bet cenas bija nenormālas. Tagad, septembra vidū, īres cenas manāmi sarūk.
Ar izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa reformām nav apmierināta daļa studentu, un izskanējusi vēlme pieprasīt viņa demisiju. Uzskatu, ka demisija neko nemainīs. Būs cits, un būs ne labāk, ne sliktāk. Vai mums maz valdību mainījušās? Un vai tas ko devis? Tie cilvēki dzīvo vairāk sev, savā iekšējā kodoliņā. Izglītības sistēma visu laiku tiek mainīta. Zināšanu vērtēšana mainīta, mācību materiālus kādu laiku mainīja regulāri. Kad mani bērni mācījās ģimnāzijā, noteikumus mainīja katru gadu. Toties skolotājiem tagad dzīvot kļuvis vieglāk. Vajag tikai gribēt mācīties, celt kvalifikāciju, un par to attiecīgi palielina algu. Skolu, kurā strādā māsīca, gada sākumā slēdza, un viņa palika bez darba. Augusta otrajā pusē tās skolas darbinieki citās mācību iestādēs bija pieprasīti.
Otrs ministrs, par kuru pēdējā laikā daudz runā, — Edmunds Sprūdžs. Viņa iecerētās reformas daļa pašvaldību vadītāju neatbalsta. Runājot par deputātu skaitu pašvaldībā, manuprāt, Aizkraukles novada domē ar šo jautājumu viss ir kārtībā, un ievēlētie cilvēki strādā no sirds. Tas, ir vai nav par daudz, jāanalizē konkrēti, nevis pieņemot lēmumu, ko attiecināt uz visiem.
Neatceros, kurā televīzijas raidījumā, bet skatījos diskusiju par pilsonības piešķiršanu bērniem Latvijā. Ko tur diskutēt? Ja nezina latviešu valodu un nevēlas to iemācīties, par pilsonības piešķiršanu nevar būt runas. Kurā valstī pieļaus šādu absurdu? Vai man Francijā kāds piešķirs pilsonību, ja nezināšu nevienu vārdu franciski? Lai gan jaunieši vairs neskatās uz to kā uz problēmu. Krievi ātri apgūst latviešu valodu un otrādi.
Statistika liecina, ka augustā samazinājies bezdarbs. Es neko tādu nejūtu. Skeptiski skatos uz šiem cipariem. Atzīstu — sliktāk nav, bet teikt, ka kļuvis vieglāk dzīvot, nevaru. Skaidrs, ka darbu atrast var, bet vai tas ir atbilstošs specialitātei? Pazemojoši labam speciālistam stumdīt ķerru. Vasarā meita darbu atrada viegli un mēneša laikā nopelnīja datoru. Piedāvāja šo pašu darbu citiem jauniešiem — vairāki atteicās. Tas arī par kaut ko liecina.
Brīvdienās nācās strādāt, kūru pirti, uzņēmu viesus, tāpēc uz jauniešu kora koncertu Aizkrauklē netiku.
