Vienkāršākais, kā sākt ēst veselīgāk, ir ne tikai ēst vairāk augļu un dārzeņu, bet mazāk lietot sāli un uz veikalu ņemt līdzi palielināmo stiklu, lai varētu izlasīt, kas ar vissīkākajiem burtiņiem rakstīts uz iesaiņojuma. Lai pievērstu uzmanību un skaidrotu, kas ir veselīgs pārtikas produkts, Latvijas Ārstu biedrība šogad pirmo reizi balvu “Par ieguldījumu sabiedrības veselībā” piešķīrusi vairākiem pārtikas produktu ražotājiem. Šoreiz gan vērtēti tikai izstādes “Riga food” dalībnieki, taču plānots nākotnē izvērsties plašāk.
Apēd nemanot
Ja nezini, cik sāls ikdienā lieto, visticamāk, tu to lieto pārāk daudz — uztura paradumu pētījums, kura dati atspoguļoti arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, liecina, ka Latvijā sāli patērē trīs līdz piecas reizes vairāk, nekā vajadzētu. Dienas norma — pieci grami — tiek apēsta jau brokastīs. Sāli vajadzētu bremzēt tādēļ vien, ka tā pamazām kaitē asinsrites sistēmai, veicina augstu asinsspiedienu, kas ietekmē arī redzi, un rada papildu slodzi urīnizvadsistēmai, īpaši nierēm.
Zemais sāls saturs bija viens no plusiem, ko atzīmēja diētas ārsts Andis Brēmanis, kad Ārstu biedrības balvu saņēma SIA “Liepkalni” par jaunās pilngraudu rudzu maizes ražošanu — sāls ir 0,89 g 100 gramos produkta pretēji ierastajiem 1,2.
“Mazliet tracina, ka, tiklīdz sāk runāt par sāls kaitīgumu, uzreiz kā pirmo nosauc maizi,” teic SIA “Saldus maiznieks” vadītājs Raivo Blumbergs. Pavisam bez sāls maizi nevarot izcept, jo tā ir tehnoloģiski nepieciešama piedeva. Mērot veselīgumu, nozīme jau esot gan sāls daudzumam produktā, gan tam, cik un kas vispār tiek apēsts — daudz nemanāmāk un ātrāk “pudu sāls” var apēst, lokot iekšā gaļas kūpinājumus un uzkožot sālītu gurķi, nevis maizi. Savukārt no ieraduma svaigam gurķim bērt virsū sāli var atradināties ātri — ja vien gurķis ir garšīgs un garšas kārpiņas nav bezcerīgi nomocītas.
Mediķi, diētas speciālisti piekrīt, ka daudz lielāka sāls trieciendeva organismam tiek ar desām, gaļas izstrādājumiem, konserviem un trekniem sieriem. Turklāt ne vienmēr produktiem ar augstu sāls saturu ir sāļa garša. Ir produkti, kam pievienotais cukurs neļauj sajust sāļo garšu. Daudz sāls var saturēt arī, piemēram, cepumi vai sausās brokastu pārslas.
Diētas ārsts A. Brēmanis uzsvēra arī, ka apbalvotā ir tīra rudzu maize tikai no pilngraudu miltiem, kādu reti var atrast veikalu plauktos.
Pilngraudu milti tiek iegūti, samaļot visu graudu, un ir veselīgāki, jo satur vairāk šķiedrvielu, minerālvielu un vitamīnus. Tie, kuri maizi cep mājās paši, pamanījuši, ka šogad veikalu plauktos ir arī pilngraudu auzu milti. Tāpat šķiedrvielu apjoma palielināšanai var izmantot kviešu vai rudzu klijas.
Piedāvā jaunus
produktus
Balvu par pilnīgi jauna pārtikas produkta — sūkalu olbaltumvielu koncentrāta “Piena spēks” — ražošanu saņēma arī a. s. “Smiltenes piens”. Sūkalu olbaltumvielas atšķiras ar zemu tauku saturu un paaugstinātu olbaltumvielu daudzumu — skaidro A. Brēmanis.
Veicināšanas balvas tika piešķirtas diviem uzņēmējiem par centieniem veselībai nekaitīgus produktus padarīt veselīgākus: SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” par iniciatīvu neveselīgu piedevu samazināšanā gaļas produktā “Bērnu cīsiņi bez E” un a. s. “Laima” par cepumu “Selga Active ar ābolu gabaliņiem” un “Selga Active ar Indijas riekstu gabaliņiem”, kas citu līdzīgu izstrādājumu vidū izceļas ar šķiedrvielu daudzumu — tas ir divreiz lielāks nekā baltmaizē. Tiem ir arī samazināts cukura daudzums un izmantotas taukvielas, kuru sastāvā nav transtaukskābes.
No kļūdām mācās
Transtaukskābēm, kas neietekmē ne produkta garšu, ne izskatu, bet pagarina tā derīguma termiņu uz lietotāja sirds un asinsvadu veselības rēķina, uzmanību pērn pievērsa dāņu profesors Stēns Stenders, kurš nāca klajā ar skandalozu paziņojumu par “Selgas” vafelēm. Toreiz Veselības ministrija nostājās zinātnieku pusē, skaidri pasakot — transtaukskābes produktos, kas nopērkami Latvijā, ir jāaizliedz. Pagaidām panākts ierobežojums izmantot transtaukskābju saturošus produktus. Cīņā par veselīgāku uzturu šī ir pirmā frontes līnija ar likuma spēku — Ministru kabineta noteikumi par uztura normām izglītojamiem, pansionātu klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem.
Raidījums “De facto” pirms gada eksperimentā noskaidroja, ka četros no pieciem Latvijā nopērkamajiem saldumiem ir ievērojams transtaukskābju daudzums. Šoruden “De facto” atkal veicis transtaukskābju mērījumus cepumos un vafelēs un konstatējis, ka to saturs produktos ievērojami samazinājies. Piemēram, “Selgas” jogurta vafeles, kuru dēļ izcēlās skandāls, tagad pat varot pārdot tajās valstīs, kur transtaukskābes vispār ir aizliegtas — vēsta “De facto”.
