Izlasot “Staburagā” visus rakstus par plānoto Aizkraukles krāčūdens trasi pie Pļaviņu HES, katrs aizkrauklietis saprot, ka iecere ir laba, ka izpēte ir vajadzīga, ka jāzina šīs izpētes darba uzdevumā uzdotie jautājumi. Attīstītāju iesniegtais priekšlikums (par tādu ir bijušas runas arī daudz agrāk) ir interesants un teorētiski arī realizējams. Tomēr mums, aizkraukliešiem, vēl ir par maz informācijas, jo rakstos nosauktie skaitļi — 18 miljonu latu izmaksas, 2,5 GWh elektroenerģijas gadā, 1,25 miljoni kubikmetru ūdens gadā, 30 jaunu darba vietu, tūristu pieaugums — pagaidām ir tikai skaitļi un apgalvojumi. Mums tas arī nebūtu tik svarīgi, to lai izlemj speciālisti, Latvijā un Eiropā viņu ir pietiekami, tikai jāiesaista.
Mums saprotams ir tas, ka attīstītāji dos savu naudu un iesaistīs arī Eiropas fondu līdzekļus. Pēc tam objektu apsaimniekos, pelnīs un ieguldīto atpelnīs.
Zinām, ka ar šādu sportaveidu pavasaros nodarbojas Amatā un Mūsā, kad notiek krāču laivošana. Mums ir skaidrs, ka noskatītais zemesgabals ir neizmantots, ka Latvijā šādas būves nav, ka par naudu var uzcelt jebkādu iecerētu objektu, ka uzceltais objekts var dot vai nedot ekonomisku labumu, bet tas noteikti varēs dot emocionālus un garīgus pārdzīvojumus un ar šo atpūtas vai sportaveidu varēs nodarboties arī daļa Aizkraukles jauniešu.
Ir saprotams, ka jebkāda neizmantota zemesgabala apbūve nozīmē šīs vietas sakārtošanu. Cik skaista tā būs, ir jāzina tiem, kuri dos atļauju būvniecībai, kādus jautājumus un vajadzības viņi ierakstīs uzdevumos, lai būtu drošība, labs dizains, piekļuve u. c. Pēc manām domām, aizkraukliešiem jābūt pārliecībai, ka dome un tās amatpersonas ar attīstītājiem dibinās tikai tādas attiecības, kādas likumos noteiktas vietējai pārvaldei, kuras teritorijā notiek būvniecība. Kas zina, varbūt tāpat kā Ventspilī ir Hūtes kalns, Siguldai ir ziemas sporta trase, Aizkrauklei būs vasaras sporta trase. Palieku cerīgs.
