Šīgada pavasarī valsts vadītāji no runām par to, ka jāglābj, kas vēl glābjams, ķērās pie kā taustāmāka — kredītu izsniegšanas zemniekiem, lai viņi varētu iegādāties savu darbarīku — zemi, nevis nomāt to no kāda. Zemniekiem dota diemžēl neliela iespēja zemi iegādāties īpašumā, šim nolūkam piešķirot līdz 100 tūkstošiem latu katram 20 gadiem.
Pagājuši divi mēneši, kopš sākts izskatīt pieteikumus, piešķirti 23 aizdevumi viena miljona latu apmērā, kas pārvērsti ap 600 hektāros zemes. Puse šo aizdevumu nonākuši pie Zemgales zemniekiem. Lai arī, pēc zemkopības ministres Laimdotas Straujumas vārdiem, šai naudai vajadzēja sekmēt mazo un vidējo zemnieku saimniecību attīstību, reālā situācija ir pilnīgi pretēja — lētos ar 4% apliktos kredītus saņēmuši zemnieki miljonāri, deputāti un tikai viena saimniecība, kas pērno gadu beigusi ar zaudējumiem (10 tūkstošu latu), kā arī divi jaunie zemnieki. Seši gada pārskatu pērn nav iesnieguši, un pārējo saimniecību peļņa bijusi no četriem līdz gandrīz 400 tūkstošiem latu. Vēl kāds būtisks apstāklis — kredīta ņēmējam gadā jābūt vismaz 200 latu peļņai no katra zemes hektāra. Savādi, ka Hipotēku banka šiem sešiem, kuri pārskatu par iepriekšējo gadu nav iesnieguši, kredītu tomēr piešķīrusi. Pēc bankas aprēķiniem, līdz nākamā gada beigām kopējais zemnieku, kuriem kredītus piešķirs, skaits būs ap 250. No Aizkraukles puses līdz šim izskatīšanai Lauku attīstības fondā nodoti divu lauksaimnieku pieteikumi. Aizdevumus piešķirs līdz 2013. gada beigām, un zemniekiem paredzētā kredītlīnija zemes iegādei ir 10 miljonu latu.
Naudas saņēmēji, vizuāli attēloti Latvijas kartē, šobrīd koncentrējas ap Rīgu un tikai pa trim punktiņiem austrumu un rietumu daļā. Nav nemaz “dziļi jārok”, lai uzzinātu, ka liela daļa zemes Latgales pusē jau ir ārzemju kapitāla pārvaldījumā un to atgūt tuvāko gadu desmitu laikā ir nereāli. Savukārt šo
600 jauniegūto hektāru vismaz 10 gadu, pēc bankas noteikumiem, nedrīkstēs pārdot, iznomāt, tajos jāveic lauksaimniecības darbi. Pēc desmit gadiem, kad zemes cena, iespējams, nekustamā īpašuma tirgū būs kāpusi, tie var kļūt par labu biznesa rīku. Jau tagad pārdevēji, padzirdot, ka drīzumā gaidāma viņu nišas produktu pirkšana, steidz paaugstināt to cenu. Tā tas notiek, piemēram, ar tehniku — kombainiem, traktoriem. Pirms zemnieki noslēdz kreditēšanas līgumus par to iegādi, cena “palecas” par vairākiem procentiem. Līdzīgi arī ar zemi — kopš šīs kreditēšanas programmas iedarbināšanas zemes cena augusi par 10%. Šobrīd Zemgales pusē viens hektārs maksā ap 3 tūkstošiem latu, Latgalē četras reizes mazāk, un par maksimāli kredītā piešķirto naudu nemaz tik daudz zemes nopirkt nevar. Tā kā programma ir tikai startā, jācer, ka lauku ļaudīm mazāk aktīvajā rudens un ziemas laikā interese par zemes iegādi pieaugs un tieši mazajās un vidējās saimniecībās, īpaši tajās, kurām gados jauni saimnieki, pārstās baidīties no vārda “kredīts”, lai paši nopirktu zemi.
